Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto likumprojektu "Energoapgādes izmaksu atbalsta likums", kas paredz atbalstu energoresursu izmaksu kompensēšanu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni situācijās, kad energoresursu cenas ir ārkārtēji augstas, aģentūru LETA informēja KEM pārstāvji.
Likumprojekts tiks iesniegts Saeimai tālākā lēmuma pieņemšanai.
KEM informē, ka atbalsts tiks noteikts mērķēti - konkrētām mājsaimniecību grupām ar zemu un vidēji zemu ienākuma līmeni, proti, mājsaimniecībām kuru ikmēneša izdevumi uz vienu tās locekli par mājokli varētu veidot 30% no mājsaimniecības ienākumiem. Atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi visā apkures sezonā, bet piešķirt situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenas ārkārtējas pieaugums biržā.
Apkures sezonas laikā šāda situācija var iestāties vienu vai vairākas reizes, vai arī pretēji - energoresursu cenas visā apkures sezonā var būt stabilas, kad atbalsta mehānisma iedarbināšana nav nepieciešama. Atbalstu uzsāks sniegt tikai tad, ja energoresursu tirgus cena pārsniegs noteiktu cenu slieksni, ko noteiks un apstiprinās MK, uzsver likumprojekta izstrādātāji.
KEM šobrīd strādā pie MK noteikumu redakcijas, kas noteiks atbalsta piemērošanas nosacījumus un apmēru, lai drīzumā tos virzītu uz starpinstitūciju saskaņošanu.
Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) norāda, ka likumprojekta mērķis ir mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, kas saistīti ar strauju energoresursu cenu kāpumu apkures sezonā. Aptuvenais mājsaimniecību īpatsvars, kas varētu kvalificēties atbalstam, ir ap 40-50% mājsaimniecību Latvijā.
Komentējot atbalsta piešķiršanas procesu, KEM skaidro, ka energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalsta saņemšanai. Sistēma atlasīs datus par ienākumiem, pensijām vai pabalstiem un dzīvesvietu no vairāku institūciju datu bāzēm - Valsts ieņēmuma dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP). Pie sistēmas ieviešanas strādā Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKV).
Mājsaimniecības ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem varēs saņemt atbalstu, ja lietotājs būs deklarējies vai reģistrējies adresē, kurā izmanto elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas pakalpojumu. Visu mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu ienākumi tiks summēti kopā. Kopējie ienākumi tiks dalīti uz konkrētajā mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu skaitu. Arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kam Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuri dzīvo norādītajā kontaktadresē, kvalificēsies atbalstam, ja tiks konstatēts, ka viņu ienākumu līmenis būs zems vai vidēji zems.
Atbalstu centralizētajiem risinājumiem, piemēram, elektrība, kas netiek izmantota apkures vajadzībām, dabasgāze, centralizētā siltumenerģija, plānots sniegt automātiski, piemērojot to mājsaimniecības rēķinā. Atbalstu pienākums sniegt elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes komersantiem. Savukārt atbalstu decentralizētajam kurināmajam (malka, granulas, briketes, dīzeļdegviela un citi) administrēs pašvaldības.
Ja mājsaimniecībai ir spēkā esošs līgums ar dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotāju, bet faktiski energoapgāde mājoklī nenotiek, atbalstu mājsaimniecība nevarēs saņemt.
KEM aicina deklarēties tur, kur ikdienā dzīvo un patērē elektroenerģiju, dabasgāzi un siltumenerģiju. Vienlaikus pārbaudīt vai dzīvesvietā nav deklarētas nepiederošas personas. Kā arī nepieciešams pārbaudīt, vai deklarētā dzīvesvietas adrese ir reģistrēta Adrešu reģistrā, norāda ministrija.
