"Rimi" noraida sabiedrības apsūdzības par pārāk lieliem pārtikas preču uzcenojumiem
Kaut arī inflācijas kāpuma temps Latvijā pēdējā laikā beidzot mazinās, augstas cenas joprojām ir nopietna problēma. Vasarā, kad par galveno inflācijas virzītājspēku kļuva pārtikas cenas, apsteidzot līdzšinējo līderi – ar mājokli saistītās izmaksas, pamatīgu kritikas devu saņēma pārtikas tirgotāji. "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais intervijā aģentūrai LETA gan saka, ka uz tirgotājiem ir ļoti ērti rādīt un saukt par sliktajiem, jo tieši veikalos nomaina cenu zīmes pie preces. Tomēr lielākie cenu izmaiņu cēloņi ir pavisam citi - enerģijas cenas, ģeopolitiskā situācija, izejvielu cenas, kuru dēļ ražotāji produktu cenas ir spiesti mainīt. Turlais pirms vainīgo saukšanas aicina paskatīties, kuriem pārtikas ražošanas un pārdošanas ķēdes dalībniekiem augstas inflācijas apstākļos ir vai nav augusi peļņa.
Pārtikas inflācija šogad ir karsts jautājums, un tieši tirgotāji saņem vislielāko kritiku. Ko jūs varat atbildēt uz visbiežāk izskanējušajiem pārmetumiem? Tostarp par lielajiem tirgotāju uzcenojumiem?
Tie piesauktie 300% noteikti ir pilnīgas muļķības. Uzcenojumi mēdz būt ļoti dažādi, un kāpēc par to kādam būtu tik ļoti jārunā? Vienam produktam var vispār nebūt uzcenojuma, citam produktam tas ir lielāks, bet stāsts par to, ka lieli uzcenojumi ir tirgotāju politika, ir muļķības, un es pat teiktu, ka nedaudz melošana. Es domāju, ka tas, uz ko tiešām ir jāskatās, ir uzņēmumu peļņa.
Tad, pēc jūsu domām, tirgotāju izvirzīšana par galveno pārtikas inflācijas cēloni neatbilst patiesībai?
Protams, ka nē. Tā gan nav pirmā reize un tas nav retums, ka ir atsevišķas grupas, kuras gan nesaukšu vārdā, kam ir ļoti ērti rādīt uz tirgotājiem - viņi ir tie sliktie! Protams, ka mēs beigās esam tie, kuri pie preces nomainām to cenas zīmi. Bet skaidrs, ka lielākie cenu izmaiņu cēloņi ir pavisam citi - enerģijas cenas, ģeopolitiskā situācija, izejvielu cenas, kuru dēļ ražotāji produktu cenas ir spiesti mainīt. Mēs arī regulāri piegādātājiem uzdodam daudz un dažādus jautājumus un neļaujam tik vienkārši cenas celt. Ja beigās mēs cenas paceļam, tad ne jau, lai vairotu savu peļņu, bet tāpēc, ka tāda ir situācija. Mēs tādas cenas saņemam no piegādātāja. Tas, ko mēs izdarām ar mūsu uzcenojumu, ir redzams mūsu peļņā. Pērn mūsu peļņa bija zemākā piecu gadu laikā - 2,7% no apgrozījuma. Vidēji mūsu nozarē peļņa būtu ap 5%. Mēs varam paskatīties, kāda ir bijusi peļņa virknei citu uzņēmumu. Nemaz nerunāsim par energouzņēmumiem. Sāk parādīties arī lielo pārtikas ražotāju gada pārskati, un es nebūt nevaru teikt, ka visiem būtu samazinājusies peļņa. Dažkārt ir pat otrādāk.
Jūsu īpašnieka Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" pusgada pārskatā bija redzams, ka Latvijā "Rimi" apgrozījums pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri-jūniju pieaudzis par 6,4% - līdz 434,4 miljoniem eiro. Vai varat ieskicēt, kādi pirmajā pusgadā ir bijuši peļņas rādītāji?
Ja mēs runājam par pagājušo gadu, tad 2,7% peļņa nav normāla šajā nozarē. Vienlaikus īpaši pagājušā gada otrā puse bija ļoti izaicinoša gan iedzīvotājiem, gan mums, un mēs darījām daudz ko - gan optimizējām enerģijas patēriņu, gan darījām citas lietas. Protams, ka šogad mēs mēģinām savu peļņu stabilizēt. Vienlaikus mazumtirdzniecībā peļņa pēc būtības ir salīdzinoši maza. To, pirmkārt, nosaka konkurence, otrkārt, - un it īpaši pēdējā gada laikā - cilvēku rocība un tas, ko viņi var vai nevar atļauties. Tādēļ te neviens ar milzīgām cenām darboties atļauties nevar, jo tad neviens pie viņa neiepirksies.
Zemkopības ministrs mudina atklāt cenas, par kādām tirdzniecības tīkliem tiek piegādātas preces no ražotājiem. Varbūt ir vērts vienoties ar tiem ražotājiem, kuri tam piekrīt, un tiešām cenas atklāt, lai beigtos spekulācijas un rādīšana vienam uz otru?
Tas ir tāds neliels populisms, ja tā to var nosaukt. Ne velti šajā valstī ir tāda institūcija kā Konkurences padome, kuras uzdevums ir pieskatīt, lai konkurence būtu godīga un nenotiktu nekādas aizliegtas lietas. Viena no šādām lietām ir arī publiska iepirkuma cenu atklāšana. Tajā pašā laikā Konkurences padome tieši pašlaik veic pētījumu, un mēs visi esam iesnieguši datus, kurus tā ir prasījusi. Konkurences padome tad arī izdarīs savus secinājumus, nāks ar tiem klajā un visas atbildes uz jautājumiem tiks atrastas. Es tikai vēlreiz varu uzsvērt, ka pārtikas mazumtirdzniecība nestrādā ar milzīgu peļņu. Tā nav! Un to visi var redzēt gada pārskatos.
Pašlaik Konkurences padome vāc datus un secinājumus sola aptuveni novembrī. Ko jūs no šī pētījuma sagaidāt? Tā būs Konkurences padomes analīze par situāciju pārtikas ražošanā un tirdzniecībā, vai arī padome jums vai ražotājiem var uzlikt pienākumu kaut ko mainīt savā praksē?
Es ļoti šaubos, ka mēs šajā pētījumā ieraudzīsim kaut ko tādu, ko mēs nezinātu. Es ceru, ka pārējie ieraudzīs kaut ko tādu, ko viņi līdz šim nesaprata vai nezināja, neesot iekšā šajā nozarē ikdienā. Konkurences padomes uzdevums ir rūpēties par brīvu un godīgu konkurenci, kā arī to, lai netiek lietoti aizliegti paņēmieni, kas galu galā rezultējas augstākās cenās pircējiem. Mēs visus nosacījumus vienmēr esam ievērojuši, un pieļauju, ka mēs bijām vieni no pirmajiem, kas ļoti rūpīgi izgāja cauri visām jaunajām izmaiņām konkurences likumdošanā 2008.gadā, kas attiecās uz pārtikas mazumtirdzniecību, un atbilstoši tam mainījām līgumus un sadarbības nosacījumus. Tādēļ es nedomāju, ka mēs šajā pētījumā ieraudzīsim kaut ko jaunu sev.