Banku analītiķi: eksporta tirgos situācija ir nelabvēlīga un drīzāk pasliktinās, nevis uzlabojas

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka šī gada jūlijā ražošana apstrādes rūpniecībā salīdzinājumā ar pērno jūliju samazinājās par 6,2% - tāpat kā pirmajos septiņos mēnešos kopā. Bija samazinājums arī pret iepriekšējo mēnesi, galvenokārt tāpēc, ka saruka šogad kopumā sekmīgi strādājošo mašīnbūves nozaru izlaide. Iekārtu ražošana mēneša laikā apjomu samazināja pat par 13,7%, bet autobūve - 10,5%.

Mēnešu datos ir ļoti daudz "trokšņa" jeb nejaušību radītu svārstību ap ilglaicīgās tendences līniju, skaidro Strautiņš. Ekonomists pieļauj, ka varbūt šādi sarukumi ir vienkārši sagadīšanās, varbūt Eiropas rūpniecības krīzes atbalsu pastiprināšanās, varbūt vasaras atvaļinājumu grafiku ikgadējās nianses. Par 1,7% ražošanu mēneša laikā samazināja arī pārtikas pārstrāde, arī tā ir svarīgs rūpniecības balsts šogad. Par 4,4% mēneša laikā samazinājās ražošana metālapstrādē, par 2,7% nemetālisko minerālu ražošanā, bet par 5,6% mēbeļu ražošanā - nozarēs, kas šogad ir hroniskas vājinieces.

Strautiņa ieskatā drīzāk patīkams pārsteigums jūlijā bija kokapstrāde, proti, mēneša laikā ražošana pieauga par 2,7%, līdz ar to kritums gada griezumā bija mazs uz šī gada fona jeb 1,6%, Mēneša laikā kāpums no zemas bāzes bija arī poligrāfijā, bet kopumā daudz labu ziņu jūlija datos nav.

Rūpniecības un arī citu preču eksportētāju darbības vide ir noturīgi nelabvēlīga, atzīst Strautiņš. Viņaprāt, ražošanas apjoma izmaiņas mēneša griezumā augustā bijušas drīzāk uz augšu, jo šķiet, ka jūlija datos bija ļoti smags nelabvēlīgu sakritību slogs. Ekonomists prognozē, ka kritumam gada griezumā nākamajos mēnešos ir jāsamazinās, arī izdevīgākas salīdzinājuma bāzes jeb pērnā gada ražošanas izmaiņu līknes dēļ. Strautiņš prognozē, ka šogad kopumā apstrādes rūpniecības izlaide varētu samazināties par 3-4%. Šis gads ir sekmīgs mašīnbūvei un elektronikai, tajās apjomi varētu pieaugt attiecīgi par desmito un ceturto daļu, kā arī pārtikas pārstrādei.

Latvijas rūpnieki ražošanas vājuma brīdi izmanto, lai investētu, norāda Strautiņš. Šī gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecībā ir ieguldīts par 28% vairāk nekā pirms gada un par 59% vairāk nekā vidēji pēdējos sešos gados, tai skaitā iekārtās, kuru ietekme uz ražošanu ir vistiešākā, ieguldīts attiecīgi par 41% un 63% vairāk.

Kopā pirmajā pusgadā ieguldīti 228 miljoni eiro, bet, saglabājoties šādai dinamikai, kopējās investīcijas šogad varētu būt ap 600 miljoniem. Pat ievērojot cenu kāpuma ietekmi, tas ir spēcīgs progress, uzsver Strautiņš.

Viņš skaidro, ka uzņēmumi spēj palielināt investīcijas galvenokārt divu apstākļu dēļ. Daļai uzņēmumu iepriekšējie divi ļoti sekmīgie gadi ir vairojuši pieejamo naudas resursu apjomu. Tie ir palielinājuši uzkrājumus un samazinājuši vecos parādus. Jo īpaši izcilu rentabilitāti pandēmijas laikā baudīja kokapstrādātāji. Savukārt mašīnbūves nozarēs aug ārvalstu investoru loma, viņu kabatas mēdz būt ļoti dziļas, bet pieredze, tātad arī spēja "redzēt cauri" īslaicīgām svārstībām - krāta gadu desmitos un pat gadsimtos.

Runājot par rūpniecības ārējiem tirgiem, Strautiņš atzīst, ka situācija ir nelabvēlīga un drīzāk pasliktinās, nevis uzlabojas. Vīd arī cerību stariņi, bet to gaismas avots pagaidām ir tāls. Inflācija Eiropā un ASV samazinās, tas dod cerības uz drīzām procentu likmju kāpuma cikla beigām. Šīs prognozes atspoguļo sešu mēnešu EURIBOR likmju stabilizēšanās kopš jūnija sākuma. Turpina pasliktināties Ķīnas makro rādītāji, bet šī procesa ietekme ir divējāda. No vienas puses, tas dzesē pasaules ekonomiku, kuras temperatūra jau ir drīzāk zem optimālās. No otras puses, Ķīnas mājokļu krīze samazina izejvielu cenas, bet tās eksporta cenu kritums jau jūtami ietekmē ilglietošanas preču cenas, tātad arī rūpniecības investīciju izmaksas Eiropā, skaidro Strautiņš.

Ekonomists norāda, ka pakalpojumu eksportā īpaša uzmanība tiek pievērsta tranzītam, kas šobrīd vairs veido tikai ap 4% no kopuma, epizodiski arī tūrismam un aviācijai, kas veido apmēram trešdaļu. Taču ļoti maz dzirdams par pārējo pakalpojumu eksportu, kas ir kļuvis par spēcīgāko attīstības virzītājspēku, pirmkārt informācijas tehnoloģijām (IT) un biznesa pakalpojumiem.

Kopš iepriekšējo rūpniecības datu publicēšanas kļuvuši zināmi pirmā pusgada pakalpojumu eksporta dati. Kopējais pieaugums naudas izteiksmē bija 17%, bet reālais apjoms, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, palielinājās par 10%. IT pakalpojumu eksports naudas izteiksmē auga par 14%, biznesa pakalpojumu par 21%, bet tūrisms par 22%. Transporta pakalpojumu eksports pieauga par 15%, vienlaikus tranzīts jeb dzelzceļa un ostu ienākumi samazinājās par 26%, autotransports palika "pa nullēm", bet aviopārvadājumu apgrozījums vairāk nekā divkāršojās.

Savukārt "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija atzīst, ka pēc nelielas stabilizēšanās iepriekšējos mēnešos jūlijā apstrādes rūpniecībā atkal bijis kritums. Labo ziņu ir bijis maz - ja iepriekš bija virkne apakšnozaru, kurās joprojām tika saražots vairāk nekā pērn, tad šobrīd jau lielākajā daļā vērojams izlaides kritums. CSP dati liecina, ka jūlijā pret iepriekšējo mēnesi apstrādes rūpniecība saražots par 1,7% mazāk (sezonāli izlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Savukārt pret pērno gadu apstrādes rūpniecība sarukusi par 6,2% (kalendāri izlīdzināti dati).

Apstrādes rūpniecībā 47% uzņēmumu ziņo, ka galvenais attīstību ierobežojošais faktors ir pieprasījuma trūkums. Zorgenfreija norāda, ka pēdējo reizi šis rādītājs bija tik augsts 2013.gada vidū. Skats uz pasūtījumu apjomu ir pesimistisks, un kopumā atkopšanos vēl neredz. Lielākā problēma ir eksporta tirgi - apgrozījuma kritums daudz būtiskāks ir tieši ārpus Latvijas.

Elektrisko iekārtu saražotais apjoms jūlijā bija par 1,9% zemāks nekā pirms gada - mīnusi pirmo reizi kopš pērnā gada aprīļa. Datoru un elektronikas ražošanā vēl iespaidīgi plusi pret pērno gadu (+19,5%), bet nu jau četrus mēnešus pēc kārtas saražotais apjoms sarūk pret iepriekšējo mēnesi. Eksporta pasūtījumu ziņā gan elektriskajām iekārtām pēdējā laikā straujš kāpums, bet elektronikas nozarē būtisku pasūtījumu kritumu neredz. Tas Zorgenfreijai ļauj cerēt, ka novērotais vājums ir drīzāk īstermiņa svārstības nekā tendences maiņa uz slikto pusi.

Kokapstrādē gaidas par nākotnes ražošanas apjomiem un pasūtījumiem jau vairākus mēnešus palēnām atkopjas, taču tās joprojām ir tālu no ilgtermiņa vidējiem rādītājiem. Vienlaikus Zorgenfreija norāda, ka nelielu uzlabošanos izlaides datos redzam. Kokrūpniecībā gan jūnijā, gan jūlijā reģistrēts saražotās produkcijas apjoma kāpums pret iepriekšējo mēnesi. Lai gan dati rāda nedaudz labāku ainu, strauja atkopšanās šajā nozarē nav gaidāma.

Centrālo banku noteiktās procentu likmes vēl nedaudz tiks celtas, un saglabāsies augstas līdz nākamā gada otrajam ceturksnim, informē ekonomiste. Tādēļ būvniecības un nekustamā īpašuma sektors Latvijas galvenajās partnervalstīs tik drīz neatkopsies, kas kavēs arī kokrūpniecības un citu ar būvniecību saistīto ražošanas nozaru atgūšanos.

Augstās inflācijas laiks uzņēmumiem nozīmēja strauju apgrozījuma un peļņas kāpumu, skaidro Zorgenfreija. Tikmēr darbinieku algas, lai gan turpināja kāpt, auga salīdzinoši ievērojami gausāk, atļaujot celt darbinieku skaitu. Pieprasījums šobrīd sarūk, pārdošanas cenas ir atkāpušās no augstākajiem punktiem.

"Lai gan uzņēmēju aptaujas liecina, ka uz tālāku cenu samazināšanu uzņēmumi nav īpaši naski, ievelkoties vārgā pieprasījuma posmam, cenas var nākties mazināt vēl vairāk. Tas savukārt augošu algu apstākļos negatīvi atsauksies uz peļņas rādītajiem. Sitienu pa peļņas rādītajiem uzņēmumi visdrīzāk centīsies mazināt, atlaižot darbiniekus. Lai gan darbaspēka pieejamība nozarē joprojām ir būtiska problēma, ilgstošu pieprasījuma trūkumu daudzi uzņēmumi nespēs izturēt, neatbrīvojoties no daļas darbinieku," pauž Zorgenfreija.

Jau ziņots, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad septiņos mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājusies par 6,7% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu.

Tostarp apstrādes rūpniecībā 2023.gada septiņos mēnešos bija kritums par 6,2%, kamēr ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija samazinājums par 19,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 5,8%.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2022.gada jūliju, rūpniecības produkcijas apmērs, pēc kalendāri koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās samazinājies par 8,7%. Tostarp ražošanas apmēri saruka ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 21,5%, apstrādes rūpniecībā - par 6,2%, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 19,7%, samazinoties elektroenerģijas pieprasījumam.