SVF: Jāidentificē valstis, kuras Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionu varētu pakļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem

Apmainoties ar reģionālajiem datiem par makroekonomiskajām tendencēm, ir labāk jāidentificē valstis, kuras Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionu varētu pakļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, teikts pirmdien publicētajā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ziņojumā.

Latvijas Bankas pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka SVF īstenotā un koordinētā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tehniskās palīdzības projekta "Finanšu plūsmu analīze, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) uzraudzība un finanšu stabilitāte" ziņojumā SVF eksperti novērtējuši projektā iesaistīto valstu - Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas - sasniegumus NILLTPFN sistēmas pilnveidošanas jomā un snieguši ieteikumus turpmākajai rīcībai.

Projekts tika sākts 2020.gada nogalē. Tā mērķis ir turpināt uzlabot NILLTPFN sistēmas efektivitāti iesaistīto valstu un visa reģiona līmenī. Gan projektā izmantotās metodoloģijas, gan reģionālā tvēruma ziņā šis ir pirmais šāda veida SVF tehniskās palīdzības projekts NILLTPFN jomā.

Īpaša uzmanība projektā pievērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārrobežu legalizācijas risku novērtēšanai ar mašīnmācīšanās tehnoloģiju palīdzību, NILLTPFN uzraudzības instrumentu efektivitātes analizēšanai, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas šoku kvantitatīvās ietekmes uz finanšu stabilitāti izpētei.

Ziņojumā norādīts, ka turpmāka valstu NILLTPFN sistēmu pilnveidošanas pasākumu īstenošana ir reģiona prioritāte un ka saskaņotai rīcībai un inovatīviem risinājumiem ir būtiska nozīme jaunu finanšu integritātes risku apzināšanā.

Projektā iesaistīto valstu atbildīgajām institūcijām ieteikts pastāvīgi monitorēt pārrobežu plūsmas, apmainoties ar reģionālajiem datiem par makroekonomiskajām tendencēm un labāk identificējot valstis, kuras Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionu varētu pakļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem.

Lai veicinātu uz NILLTPF risku balstītu uzraudzību, ziņojumā izteikts aicinājums pastiprināt pārrobežu datu vākšanu un veikt papildu ieguldījumus pilnveidotajos datu analītiskajos instrumentos, kā arī īstenot saskaņotus uzraudzības pasākumus attiecībā uz augstākā riska kredītiestādēm.

Papildus sniegts ieteikums turpināt analizēt finanšu integritātes pārkāpumu ietekmi uz finanšu stabilitāti, lai palielinātu finanšu sistēmas noturību pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas šokiem.

Vērtējot situāciju Latvijā, SVF norāda, ka Latvijas kopējās finanšu plūsmas ir vienas no mazākajām reģionā gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē, kas norāda uz mazāku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku, ko rada pārrobežu maksājumi.

"Lai gan ģeogrāfiskais tuvums Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm bija svarīgs faktors, kas veicināja lielākus naudas atmazgāšanas riskus šā gadsimta otrās desmitgades sākumā, ar to saistītā pārrobežu un nerezidentu aktivitāte 2018.gadā ievērojami samazinājās naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas reformas rezultātā," teikts ziņojumā.

SVF norāda, ka virtuālie aktīvi ir jauns pārrobežu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska avots.

Latvijas kopējo naudas plūsmu struktūra kopš 2017.gada ir būtiski mainījusies, galvenokārt strauji samazinoties plūsmām ar NVS un starptautiskajiem finanšu centriem. Vidējās mēneša kopējās plūsmas ar NVS un starptautiskajiem finanšu centriem no 2013. līdz 2022.gadam sarukušas par aptuveni 90%. Šie būtiskie plūsmu samazinājumi ar potenciāli augstāka riska valstu grupām ir samazinājuši kopējo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku, ko rada Latvijas pārrobežu un nerezidentu darbība. Eiropas Savienības valstis, Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, īpaši Lietuva, Vācija un Igaunija, ir bijušas Latvijas lielākie maksājumu darījumu partneri. Šī būtiskā pārrobežu maksājumu pārorientēšanās uz valstīm, kurās kopumā ir zemāks noziedzīgi iegūtu līdzekļu risks, ir samazinājusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riskus, ar kuriem saskaras Latvija, secināts ziņojumā.

SVF arī konstatē, ka Latvijas naudas plūsmas ar dažiem starptautiskajiem finanšu centriem, piemēram, Šveici, Honkongu, Singapūru un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, nav pietiekami izskaidrojamas ar ekonomikas funkcionēšanas pamatprincipiem, Arī Latvijas maksājumi ar Kazahstānu un Azerbaidžānu, kā arī Albāniju un Melnkalni pieaug un nav pietiekami izskaidrojami ar ekonomikas funkcionēšanas pamatprincipiem.

Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītājs Andris Strazds norāda, ka Latvijas Banka pozitīvi vērtē šī SVF tehniskās palīdzības projekta laikā veikto analīzi un izstrādātos ieteikumus, kā arī iespēju mācīties no reģiona pieredzes un labākās prakses.

"Latvijā šie jautājumi bijuši sabiedrības, valdības un Latvijas Bankas uzmanības lokā jau vairāk nekā piecus gadus. Sadarbībā ar finanšu sektoru esam panākuši būtiskas pozitīvas pārmaiņas, taču tas nenozīmē, ka tagad varam dusēt uz lauriem," akcentē Strazds.

Turpinot rūpēties par Latvijas NILLTPFN sistēmas efektivitātes paaugstināšanu, plānots pilnveidot NILLTPF un sankciju pārkāpumu draudu novērtēšanu, pārrobežu maksājumu plūsmu un maksājumu bilances, analīzē ieviešot SVF metodoloģiju, kā arī īstenot abus SVF ieteiktos pasākumus - pilnveidotas finanšu sektora risku novērtējuma metodoloģijas un klātienes pārbaužu metodoloģijas izstrādi, norāda Latvijas Bankas pārstāvji.