Katra ceturtā sieviete un katrs piektais vīrietis Latvijā ir pieredzējis fizisku vai seksuālu vardarbību

Latvija ar dzimumu līdztiesību diži lepoties nevar – pērn Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā tā ar 61,4 punktiem ieņēma 16. vietu starp 27 dalībvalstīm, skaudri demonstrējot dzimumu nevienlīdzīgo situāciju gan izglītībā un darba tirgū, gan ģimenē un sabiedrībā. Īpaši satraucošs rādītājs ir vardarbība – Latvijai ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā sievietēm, kuras ir tīši noslepkavojis partneris vai radinieks, ziņo Centrs "MARTA".

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina - katra trešā Latvijas (30,1 %) sieviete attiecībās ir piedzīvojusi psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību vai arī vairāku vardarbības formu kombināciju.

Visizplatītākā Latvijā starp intīmajiem partneriem ir psiholoģiskā vardarbība - ar to saskārušās ir 28,8 % sieviešu. 15,4 % sieviešu ir pieredzējušas fizisko vardarbību (ieskaitot draudus), 4,4 % - seksuālo vardarbību.

Un arīdzan skatot kopainu vardarbības līmenis ir satraucošs - dati liecina, ka katra ceturtā (25,1 %) sieviete un katrs piektais (19,5 %) vīrietis 18-74 gadu vecumā ir pieredzējuši fizisku vai seksuālu vardarbību. Tas iet roku rokā ar mūsu augsto tolerances līmeni pret vardarbību kopumā. Tiesa, vardarbības veicējs pret sievieti vairumā gadījumu ir vīrietis (88,8 %).

Kā šī vardarbības statistika ir saistīta dzimumu līdztiesību? Vardarbība pret sievieti ir dzimumu nelīdztiesības galējā izpausme, kas sakņojas gan diskriminējošā attieksmē darba tirgū, proti, darba samaksas atšķirībā un karjeras attīstības ierobežojumos, gan ģimenē un sabiedrībā, rūpes par bērniem un sadzīvi pilnībā uzliekot uz sievietes pleciem.

LV portāla rīcībā esošie dati par atšķirību starp sieviešu un vīriešu atalgojumu liecina - salīdzinot ar iepriekšējo gadu, plaisa starp sieviešu un vīriešu stundas vidējo atalgojumu pieaugusi par 2,5 procentpunktiem. Labklājības ministre un premjera amata kandidāte Evika Siliņa pauž, ka tas sakņojas “mūsu sabiedrības kultūrā un pieņēmumos, kurš kādam darbam ir vai nav piemērots un cik par šo darbu maksā”.

Viņa arīdzan uzsver, ka svarīgi ir veicināt vīriešu iesaisti ģimenes sadzīvē, aprūpes pasākumos, kā arī veicināt iekļaujošas korporatīvās prakses. Piemēram, sievietes nevajadzētu izslēgt no algu un amata paaugstinājumiem bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, viņām jāpiedāvā dažādas iespējas saskaņot darbu un privāto dzīvi u.c. atbalsta pasākumi,” norāda ministre.

Vēršot uzmanību uz Latvijas dzimumu līdztiesības izaicinājumiem, Centrs MARTA ar Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstu aicina izpildīt testu “Dzimumu līdztiesības termometrs”, kas palīdzēs ieraudzīt valdošos stereotipus, iegūt jaunas zināšanas un pārliecināties par nepieciešamību ieguldīt dzimumu līdztiesības veicināšanā!