Trīs uzņēmumi lūguši Ekonomikas ministrijai kompensēt vētras radītos zaudējumus

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Ekonomikas ministrija (EM) līdz šim saņēmusi trīs uzņēmēju iesniegumus ar lūgumu rast iespēju kompensēt 7.augusta vētras radītos zaudējumus, liecina valdības 5.septembra sēdes darba kārtībā iekļautais informatīvais ziņojums "Aktuālā situācija par 7.augusta vētras radītājiem zaudējumiem pašvaldībās".

Paju sabiedrībai "Tērvete Adventures" vētras radījusi 90 000 eiro zaudējumus, bet SIA "Silāres gaļsaimnieks" zaudējumi sasnieguši 120 500 eiro. Papildus EM no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ir saņēmusi iesniegumu no SIA "Most Avto", kurā nav aplēsti konkrēti vētras radīto zaudējumu apmēri, taču norādīts, ka nepieciešams kompensēt ēkas jumta zaudējumus.

Papildus tam EM apzinājusi informāciju par vētrā cietušajiem uzņēmējiem arī caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Biznesa inkubatoru reģionālajām vienībām, kas informējusi, ka SIA "Latvia Packing" bojāti ražotnes paceļamie vārti un aplēstie vētras radītie zaudējumi ir 6000 eiro.

Individuālajam komersantam "Kate P" autoservisa šķūnim norauts jumts, Liezēres pagasta zemnieku saimniecība "Kalna Šķētes" ziņojusi par trīs bojātām novietnēm un postījumiem mežaudzei, Praulienas pagasta zemnieku saimniecība "Kalna rubeņi" ir ziņojuši par cietušu, sagāztu angāru, Madonas novada Barkavas pagasta zemnieku saimniecība "Mālnieki" ziņojuši par sabojātu jumtu graudu noliktavai, Ivars Dombrava no Cesvaines pagasta ziņojis par bojātu kūts jumtu, nopostītu malkas šķūni un aitu novietni. Šie uzņēmēji nav aprēķinājuši zaudējumu apmēru.

SIA "Lancori" Liezēres pagastā vētras laikā ir sabojāta "ķiploku māja" jeb telts. Zaudējumu apmērs ir aptuveni 550 eiro.

Ziņojumā norādīts, ka vienlaikus jautājums par iespējamo atbalsta apmēru konkrētiem uzņēmējiem būtu skatāms sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM), ņemot vērā, ka LIAA iesniegtā informācija ir par uzņēmējiem, kas darbojas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs.

Vērtējot iespējas kompensēt vētras radītos zaudējumus, uzņēmumi saimnieciskajai darbībai nepieciešamajiem apgrozāmajiem līdzekļiem vai investīcijām var izmantot vairākas EM pārziņā esošās atbalsta programmas, piemēram, "Starta, mikro aizdevumi", kurā atbalsts pieejams investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem līdz 150 000 eiro.

Uzņēmēji var izmantot arī mazo un vidējo uzņēmumu aizdevumu programmu, kas paredz atbalstu investīcijām līdz 2 850 000 eiro, kā arī apgrozāmajiem līdzekļiem līdz vienam miljonam eiro. Programma "Paralēlie aizdevumi" paredzēts ilgtermiņa investīcijām līdz pieciem miljoniem eiro.

Programmā "Kredīta garantijas" atbalsts pieejams mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju - juridisko personu - kreditēšanas veicināšanai, lai nodrošinātu uzņēmuma saistības bankā līdz 80% no finanšu pakalpojuma summas.

Minētie finanšu instrumenti tiek īstenoti ar AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" starpniecību. Līdz ar to ikviens vētras laikā cietušais uzņēmums ir aicināts vērsties tuvākajā reģionālajā "Altum" kontaktpunktā, lai saņemtu konsultāciju par iespējami labāko risinājumu, teikts ziņojumā.

Apkopojot esošo situāciju, ziņojumā skaidrots, ka pašlaik valstiskā mērogā nav pieejams neviens pastāvīgs valsts atbalsta instruments, kas paredz risināt dabas stihiju vai citas ekonomiskās krīzes radītās sekas ne tikai pašvaldībās, bet arī mazināt to ietekmi uz Latvijas uzņēmumu saimniecisko darbību un sabiedrības labklājību. Līdz ar to ziņojumā EM rosina Ministru kabinetam sākt diskusiju par šāda horizontāla normatīvā regulējuma izstrādi, lai nākotnē šādu krīzes situāciju apstākļos būtu iespējams ātri un efektīvi sniegt mērķtiecīgu atbalstu ne tikai privātpersonām un pašvaldībām, bet arī uzņēmumiem. Minēto iniciatīvu atbalsta arī ZM.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) apkopotie dati liecina, ka kopā cietusī lauksaimniecībā izmantojamā zeme veido 18 410 hektārus (ha), bet kopējie zaudējumi jeb ieguldījumu apmērs negaisos cietušo kultūraugu platībās - 13 636 677 eiro, un no šīs platības apdrošināti bija 47% jeb 8622 hektāru. Tā kā rapsis, kukurūza, pupas, zirņi, dārzeņi, augļukoki un ogulāji ir kultūras, kur no valsts tiek piedāvāta iespēja saņemt kompensāciju 50% apmērā par attiecīgās sējumu apdrošināšanas polises iegādi, tad pašlaik kompensācijas netiek piedāvātas.

Vētras un krusas skartajās teritorijās bojātas vai iznīcinātas mežaudzes 1800 ha platībā, kas vēl tiek precizētas, norādīs ziņojumā.

Valdība plāno uzdot ZM sagatavot un līdz 8.septembrim iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par finansējuma piešķiršanu līdz 2024.gada 31.janvārim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem primārajiem ražotājiem ganāmo mājlopu audzēšanas, piena lopkopības, graudaugu, rapšu un kartupeļu nozarē.

Tāpat ZM līdz 8.septembrim būs jāiesniedz valdībā priekšlikums par papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu atbalsta izmaksu subsīdijas veidā procentu likmes daļējai dzēšanai un ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanas prēmijai pilnā apmērā.

Jau ziņots, ka Augšdaugavas, Dobeles, Jelgavas, Tukuma un Madonas novadu pašvaldību vadītāji vēstulē valsts prezidentam un valdības locekļiem aicina atbildīgo nozaru ministrus nevilcināties ar atbalsta sniegšanu 7.augusta vētras postījumu likvidēšanā lauksaimniekiem un uzņēmējiem, kas pašlaik atstāti novārtā un ar sekām cīnās pašu spēkiem.

Atklātajā vēstulē tiek akcentēts, ka dabas stihijā nav cietušas tikai mājsaimniecības, par atbalstu kurām ministrijas ar pašvaldību vadību ir atradušas kopēju risinājumu. Lieli postījumi ir nodarīti arī saimniecības un ražošanas ēkām, transporta līdzekļiem, sējumiem un mežaudzēm, ir cietuši putni, dzīvnieki.