Latvijas Zinātnes padomes (LZP) šī gada Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursā 5 096 832 eiro saņems pētījumi, kuriem kā iesniedzējs norādīta Latvijas Universitāte (LU), izriet no LZP apkopotās informācijas par konkursā finansētajiem projektiem.
Starp lielākajiem finansējuma saņēmējiem ir arī projekti, kurus iesniedza Rīgas Tehniskā universitāte - tiem tiks piešķirti kopumā 2 430 000 eiro. LU Cietvielu fizikas institūta projektiem tiks atvēlēti 2 099 793 eiro, bet Latvijas Organiskās sintēzes institūta projektiem - 1 499 976 eiro.
Noslēdzoties projektu iesniegumu pieteikšanai LZP šī gada Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursam, saņemti kopumā 583 iesniegumi. No tiem 576 tika novērtēti kā atbilstoši administratīvās atbilstības prasībām un zinātniski izvērtēti. 60,1% jeb 346 tika novērtēti kā atbilstoši "virs sliekšņa" prasībām - iegūti vismaz četri punkti kritērijā "Zinātniskā kvalitāte", kā arī pa vismaz trim punktiem kritērijos "Ietekme" un "Īstenošanas iespējas un nodrošinājums".
Pieejamais finansējums ļāvis finansēt kopumā 57 visaugstāk novērtētos projektu iesniegumus.
No visiem konkursā finansētajiem projektiem vairāk nekā pusi veido dabaszinātņu un inženierzinātņu un tehnoloģiju iesniegumi - abās zinātņu nozarēs iesniegts pa 15 iesniegumiem katrā. Tam seko medicīnas un veselības zinātnes ar astoņiem iesniegumiem, lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnes ar sešiem iesniegumiem.
Arī humanitārās un mākslas zinātnēs finansēti seši projekti, savukārt sociālajās zinātnēs - septiņi.
LZP norādīja, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem FLPP konkursiem no 2018.gada, konkursa rādītāji šogad ir līdzīgi ar divu iepriekšējo konkursu rādītājiem.
Šogad konkursā pieejamais finansējuma apmērs un lielais projektu iesniegumu skaits radījis līdz šim augstāko konkurenci FLPP konkursu vēsturē, ko apliecina tā vēsturiski zemākais sekmības rādītājs - 9,9%. Finansējuma kvalifikācijai varēja kvalificēties tikai visaugstāk novērtētie projekti, atgādināja LZP.
Projektu iesniegumu skaita pieaugumu LZP skaidro ar atceltu ierobežojumu tam, ka viens zinātnieks vienā konkursā var piedalīties kā projekta vadītājs vai galvenais izpildītājs tikai vienā projekta iesniegumā un nedrīkst būt galvenais izpildītājs FLPP projektā, kurš tiktu īstenots vienlaikus ar pieteikto projekta iesniegumu. Vienlaikus joprojām esot saglabāts ierobežojums, ka viens zinātnieks nevar būt projekta vadītājs vairākos projekta iesniegumos vienā konkursā vai projekta vadītājs vienlaikus īstenotā FLPP projektā.
Pamata zinātņu nozare, ko projekta iesniegumā norāda tā autori, nosaka zinātņu nozaru grupu, kurā projekta iesniegums konkurē ar citiem šīs grupas projektu iesniegumiem par finansējuma piešķiršanu, kā arī, ja iesniegums ir novērtēts "virs sliekšņa", palielina finansējuma apjomu piekritīgajai zinātņu nozaru grupai. Šogad konkursā kā pamata zinātņu nozares norādītas visas nozares, izņemot "Citas dabaszinātnes", un visās šajās pamata zinātņu nozarēs ir "virs sliekšņa" novērtēti projekti.
Lielākais projektu iesniegumu skaits kā pamata nozarē ir fizikā un astronomijā - 68, kam seko materiālzinātne ar 50 iesniegumiem. 19 no 42 zinātņu nozarēm nav finansētu projektu pamata zinātņu nozarē. Savukārt astoņās nozarēs - mašīnbūve un mehānika, citas medicīnas un veselības zinātnes, veterinārmedicīnas zinātne, izglītības zinātne, socioloģija un sociālais darbs, politikas zinātne, sociālā un ekonomiskā ģeogrāfija, vēsture un arheoloģija - sekmības rādītājs ir vienāds vai augstāks par 20%.
Lielākā daļa projektu iesniegumu ir starpdisciplināri: 355 jeb 61,6% projektu iesniegumos norādīta viena papildus zinātņu nozare, bet 68 jeb 11,8% iesniegumos - divas papildus zinātņu nozares. 153 jeb 26,6% projektu iesniegumi ir monodisciplināri.
Visās zinātņu nozarēs ir "virs sliekšņa" novērtēti iesniegumi, skatot projektu iesniegumos norādītās pamata un papildus zinātņu nozares kopā. Šā gada konkursā visvairāk iesniegumu ir materiālzinātnē - 110 iesniegumi, kam seko pagājušā gada līdere fizika un astronomija ar 89 iesniegumiem.
Konkursā saņemti projektu iesniegumi no 32 zinātniskām institūcijām, taču divu institūciju projektu iesniegumi nav atbilduši administratīvās atbilstības prasībām. Starp pārējām 30 zinātniskajām institūcijām ir visas sešas Latvijas universitātes, četri to zinātniskie institūti, astoņas citas augstskolas, deviņi valsts zinātniskie institūti un centri, slimnīcas zinātniskais institūts, nodibinājums un Latvijas Nacionālā bibliotēka.