AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 1,163 miljardi eiro, kas ir par 56,3% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 56,8% - līdz 222,519 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".
Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gada pirmajā pusgadā palielinājās par 83,2%, sasniedzot 867,9 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 228,2 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 50,5%.
"Latvenergo" informē, ka 2023.gada pirmajā pusgadā koncerna finanšu rezultātus visbūtiskāk ietekmēja elektroenerģijas ražošanas pieaugums par 56% līdz 3519 gigavatstundām (GWh), salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā. Daugavas HES ir saražots par 44% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn jeb 2834 GWh.
Tas veicinājis "Latvenergo" pārdošanas apjoma pieaugumu kaimiņvalstīs, būtiski palielinot ārpus Latvijas gūtos ieņēmumus. Kopā koncerns pārdevis par 28% vairāk elektroenerģijas nekā pērn jeb 5026 GWh.
Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, par 47% pieaudzis "Elektrum" elektroenerģijas klientu skaits ārpus Latvijas līdz 209 000, bet kopējais "Elektrum" elektroenerģijas klientu skaits Baltijā pārsniedz 842 000.
"Latvenergo" maijā ir izmaksājis valstij dividendes par 2022.gada peļņu 134 miljonus eiro, kā arī 2023.gada 1. pusgadā nomaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis 26,5 miljoni eiro, savukārt no šī gada peļņas koncerna maksājamo dividenžu paredzamais apjoms ir 64% apmērā. Ierasti peļņas rādītāji gada otrā pusē samazinās, ko nosaka sezonāla pieteces samazināšanās Daugavā.
Ņemot vērā pozitīvās tendences elektroenerģijas tirgū, 2023.gada sākumā 300 000 mājsaimniecību klientu Latvijā veikta elektroenerģijas cenas samazināšana.
"Latvenergo" gada sākumā ir sekmīgi ražojis un pārdevis elektroenerģiju, strādājot ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā un gūstot arī ievērojamu ienākumu pieaugumu kaimiņvalstīs. 2023.gada pirmajā pusgadā augstā pietece Daugavā, kas vidēji bija 1243 kubikmetri sekundē jeb gandrīz divas reizes lielāka nekā attiecīgajā periodā pērn, ļāva Daugavas HES kaskādē saražot par 44% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn jeb 2834 GWh.
Jau pārskata perioda beigās, jūnijā, pietece Daugavā krasi samazinājās atbilstoši gadalaikam, tādējādi ietekmējot arī hidroizstrādes apjomu. Savukārt TEC pirmajā pusgadā saražotās elektroenerģijas apjoms audzis par 151% līdz 675 GWh.
Līdz ar to "Latvenergo" 2023.gada pirmajā pusgadā izstrādāja 40% no visas Baltijā saražotās elektroenerģijas apjoma. Kopā saražotas 3519 GWh elektroenerģijas, kas ir par 56% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Saražotās siltumenerģijas apjoms ir samazinājies par 11% līdz 969 GWh, ko galvenokārt ietekmēja energoefektivitātes pasākumi, būtiski samazinot patēriņu iedzīvotāju, valsts un pašvaldības iestāžu ēkās.
Augot elektroenerģijas ražošanai, augusi arī tās tirdzniecība Baltijā - pirmajā pusgadā ir pārdotas 5026 GWh, kas ir lielākais daudzums pēdējo piecu gadu laikā un par 28% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Mazumtirdzniecībā pārdotais apjoms ir audzis par 17% līdz 3087 GWh. Lielāku mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas daudzumu veicināja klientu skaita pieaugums ārpus Latvijas par 47% līdz 209 000 klientu Igaunijā un Lietuvā, kopā "Elektrum" elektroenerģijas klientu skaitam Baltijā pārsniedzot jau 842 000. Savukārt dabasgāzes tirdzniecības segmentā "Latvenergo" klientu skaits ir pieaudzis par 90%, pārsniedzot 37 000 klientu.
"Latvenergo" informē, ka arvien lielāka ietekme uz finanšu un darbības rādītājiem ir jaunajiem biznesa virzieniem. 2023.gada pirmajā pusgadā noslēgto saules paneļu un saules parku daļu pārdošanas līgumu skaits pārsniedz 1100. Kopējā "Latvenergo" koncerna mazumtirdzniecības klientiem uzstādītā saules paneļu jauda jūnija beigās pārsniedza jau 55 megavatus (MW), līdz ar to "Latvenergo" ir viens no vadošajiem šī pakalpojuma sniedzējiem Baltijā.
Papildus jūnija beigās "Elektrum Drive" elektroauto uzlādes tīkls sasniedza 220 pieslēgvietu, kas ir par 70% vairāk nekā gadu atpakaļ. Tajā veiktas vairāk nekā 20 300 uzlādes 421 megavatstundu (MWh) apmērā, sniedzot 257 tonnu CO2 izmešu ietaupījumu.
Kompānija informē, ka 2023.gada pirmajā pusgadā investēts 85,1 miljons eiro, kas ir par 52% vairāk nekā pērn, investīciju pieaugumu galvenokārt radot lielākiem ieguldījumiem saules elektrostaciju attīstības projektos. Atbilstoši "Latvenergo" koncerna stratēģijai 2022.-2026.gadam, šajā periodā būtiski pieaugs koncerna investīcijas atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudās, kas mazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas un sekmēs Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050.gadam.
Turpinot izaugsmes stratēģijas īstenošanu, "Latvenergo" koncerns aktīvi strādā enerģijas ražošanas portfeļa palielināšanā, lai stiprinātu savas pozīcijas reģiona vēja un saules elektroenerģētikā. Zaļo tehnoloģiju nostiprināšana Latvijas valstij piederošās kapitālsabiedrības īpašumā mazina Latvijas enerģētisko atkarību un nostiprina virzību uz valsts klimatneitralitāti 2050.gadā. Lai līdz 2030.gadam palielinātu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu par 2300 MW, kas ir divas reizes vairāk nekā pašlaik, koncerns attīsta pats savus projektus, kā arī veic dažādās attīstības pakāpēs esošu saules un vēja enerģijas projektu iegādi.
Pirms gada "Latvenergo" nodrošināja dabasgāzi gan pašu ražošanas vajadzībām ziemas sezonai, gan klientu vajadzībām. Arī šogad koncerna dabasgāzes piegādes ir savlaicīgas, drošas un izlīdzinātas, ko garantē piegādes līgums ar Klaipēdas termināli līdz sešu teravatstundu (TWh) apjomā ik gadu. Tādējādi koncerns nodrošinājis vismaz divus stabilus aktīvus - līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad "Latvenergo" izmanto Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, kā arī Latvenergo saņem regulārās dabasgāzes piegādes caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli.
AS "Latvenergo" maijā valstij izmaksājusi dividendēs 134 miljonus eiro par 2022.gada peļņu, kā arī 2023.gada pirmajā pusgadā nomaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis 26,5 miljoni eiro. No 2023.gada peļņas koncerna maksājamo dividenžu paredzamais apjoms ir 64% apmērā.
No 2023.gada 1.jūlija stājušies spēkā AS "Sadales tīkls" jaunie sadales tarifi. Konkrētas izmaiņas ir atkarīgas no klienta pieslēguma un patēriņa. Tarifu pieaugumu galvenokārt noteica divi faktori - sadales pakalpojumu izmaksu pieaugums inflācijas dēļ un elektroenerģijas pārvades tarifa pieaugums. 2023.gada pirmajā pusgadā, pirms bija stājušies spēkā jaunie sadales tarifi, AS "Sadales tīkls" darbojās ar 6,6 miljonu eiro zaudējumiem, savukārt 2022.gadā zaudējumi bija 20,4 miljoni.