Sadzīviskā korupcija lielā mērā ir izskausta, taču saglabājas valsts iepirkumu sistēmā, savukārt korupcijas apkarotāji aicina sabiedrību pašai kļūt aktīvākai un ziņot, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nevar pārklāt visu Latviju, KNAB diskusijā "Krāpšana attiecībās un korupcija sabiedrībā - sakritība vai loģisks turpinājums?" norādīja nozares eksperti.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite norādīja, ka iesaistīšanos vai neiesaistīšanos korupcijā ļoti lielā mērā ietekmē kolektīvs un vide, kurā dzīvojam. Ja cilvēki ir iesaistīti biznesā, kur lielais vairums nepieņem koruptīvas darbības, tad domāšana mainās daudz vairāk, nekā vienkārši par to moralizējot.
Latvijas problēma gan slēpjas tajā, ka mēs joprojām esam valsts, kurā ekonomika ļoti orientējas uz iekšējā tirgus pārdali, proti, "cīnīšanos mazā vietā par mazu pīrāgu".
Tas attiecīgi noved pie tā, ka tu kādu zini un vari ar kādu runāt, lai panāktu individuālas intereses. Jo vairāk valsts ekonomika strādā pasaulē, kurā viss atkarīgs no cilvēka prāta, spējām un veiksmes, jo korupcijas kultūrai ir daudz mazākas iespējas, izteicās Bite.
Runājot ar investoriem par Latvijas tēlu korupcijas ziņā, uzņēmējs secinājis, ka kopumā viņu viedoklis mainās uz pozitīvo pusi. Tagad lielāka problēma ir nevis sadzīviska korupcija kas lielā mērā izskausta, bet valsts iepirkumi. "Ārvalstu investoru viedoklis ir tāds, ka, iesaistoties biznesā iepirkumi ir paredzēti noteiktam lokam. Tā ir lielākā un galvenā korupcijas sfēra Latvijā, kur ir vislielākā nauda," uzsvēra Bite.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis piekrita, ka valsts institūcijas novienojas un, piesaistot juristus, sagatavo iepirkuma dokumentāciju tā, ka citiem nav iespējas uzvarēt šajos iepirkumos.
KNAB pārstāve Inte Nolle uzsvēra, ka KNAB darbinieki strādā, bet krāpnieciskas un koruptīvas darbības ir slēpts noziegums. Tas nozīmē, ka iestāde nevar pārklāt visu Latviju "kā gaiss, kad KNAB pilnīgi visur redzētu un dzirdētu". Tā vietā svarīga ir pašas sabiedrības iesaiste, bet, ziņojot par savām aizdomām, nav jābūt ekspertam. Ja caur kritisku domāšanu rodas aizdomas par koruptīvu noziegumu vai interešu konfliktu, tad ir jāziņo korupcijas apkarotājiem, uzsvēra Nolle.
No septembra KNAB sabiedrībai piedāvās jaunu tiešsaistes ziņošanas platformu, kur ziņotājs varēs sekot, vai viņa paustās aizdomas tiek vērtētas. Vienlaikus par operatīvās darbības izstrādi gan nebūs iespējams uzzināt.
2019.gada decembra "Eirobarometra" aptaujas dati par korupcijas uztveri liecina: 84% respondentu uzskata, ka korupcija Latvijā ir izplatīta, 71% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka vietējās un reģionālajās institūcijās pastāv korupcija, bet 74% - ka valsts iestādēs pastāv korupcija.
Savukārt KNAB 2021. un 2022.gadā veikto sabiedriskās domas aptauju rezultāti atklāj, ka iedzīvotāju vidū kopumā samazinās gatavība dot kukuli valsts amatpersonām, bet vienlaikus atklājas negatīva tendence uzņēmēju vidū - palielinās to uzņēmēju skaits, kas būtu gatavi dot valsts amatpersonai kukuli. Šādas rīcības iespējamību atzina attiecīgi 21% un 31% uzņēmēju.
