Rīgā ielas nosauc politiķes Kozakēvičas un šķēpmetējas Jaunzemes vārdā

© Kaspars Krafts/f64

Rīgas dome šodien nolēma ielu nosaukumos iemūžināt bijušās politiķes un žurnālistes Itas Kozakevičas un šķēpmetējas Ineses Jaunzemes vārdus.

Domes deputāti atbalstīja priekšlikumu pārdēvēt Nīcgales ielas atzaru, strupceļu no Nīcgales ielas līdz Augusta Deglava ielai, par Kozakevičas ielu. Ielas posms atrodas netālu no Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskolas.

Savukārt Jaunzemes ielas nosaukums piešķirts ielai bez nosaukuma Šmerlī.

Atmodas sākumā Kozakeviča bija Latvijas poļu kultūras draugu biedrības valdē, pēc tam ievēlēta par jaundibinātās Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju. Viņa bija Augstākās padomes deputāte un balsoja par Latvijas neatkarību.

Jaunzeme bija latviešu vieglatlēte, šķēpmetēja, pēc sportistes karjeras beigām - ārste, medicīnas zinātņu doktore. 1956.gada vasaras olimpiskajās spēlēs Melburnā viņa ar rezultātu 53,86 metri izcīnīja zelta medaļu šķēpa mešanas sacensībās, kas bija pirmais olimpiskais zelts Latvijas sporta vēsturē.

Dome arī nolēma Kalmju ielas posmus pārdēvēt par Plūdu ielu, Ūdensrožu ielu un Palu ielu.

Nosaukumu piešķiršanas un pārdēvēšanas dēļ vairākiem īpašumiem mainīsies adreses.

Latvijā

Līdz 2050. gadam Latvijas studentu skaits varētu samazināties par ceturtdaļu, šonedēļ prognozēja Izglītības un zinātnes ministrija. Toties viesstudentu skaits pēdējo desmit gadu laikā ir dubultojies. Straujais pieaugums ir universitāšu mēģinājums cīnīties ar Latvijas demogrāfiju. Bet augstākās mācību iestādes pabeidz daudz mazāks skaits, nekā iestājas. Studentu atbirums ir liels, taču kas ar studentiem notiek pēc izslēgšanas, neviens nezina, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga” (NP).

Svarīgākais