Meņģelsone: Jaunās LVSADA prasības nav iespējams tik īsā laika posmā izpildīt

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Veselības ministre Līga Meņģelsone norāda, ka ministrija atbalsta arodbiedrības prasību par nepieciešamību palielināt mazāk atalgoto ārstniecības iestāžu darbinieku atalgojumu.

"Taisnīgs un cienīgs ārstniecības iestāžu viszemāk apmaksāto darbinieku atalgojums ir viena no Veselības ministrijas prioritātēm, tādēļ šogad šim mērķim jau novirzīti papildu 41,5 miljoni eiro. Arī 2024.gada valsts budžeta prioritārajos pasākumos ārstniecības personāla darba samaksas palielinājumam pieprasīti papildu 62 miljoni eiro. Esam vienoti ar arodbiedrību par nepieciešamību palielināt viszemāk apmaksāto darbinieku atalgojumu. Taču jāuzsver, ka augusta vidū izvirzītās LVSADA jaunās prasības par ārstniecības atbalsta personāla un ne-ārstniecības personāla atalgojuma palielinājumu no šā gada 1.septembra, praktiski izpildīt nav iespējams tik īsā laikā," uzsver veselības ministre Līga Meņģelsone.

Veselības ministrijā skaidro, ka vienai no arodbiedrības prasībām - palielināt par 4,5% ārstu zemākās mēnešalgu likmes no šā gada 1.septembra - ir veikti aprēķini un finansējums konceptuāli ir iekļauts Ministru kabineta 20.jūnijā apstiprinātajā rīkojumā.

Tas paredz līdzekļu pārdali par labu veselības aprūpes nozarei apropriācijas kārtībā, lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības aprūpes nozarē 2023.gadā.

Papildu arodbiedrības izvirzītās prasības par atalgojuma palielinājumu ārstniecības atbalsta personālam un ne-ārstniecības personālam ar 1.septembri, ir jaunas prasības. Veselības ministrija rosina šo jautājumu skatīt kontekstā ar 2024.gada valsts budžeta un veselības nozares budžeta plānošanu.

Tāpat veselības ministre Līga Meņģelsone aicina ārstniecības iestāžu vadītājus rūpīgi izvērtēt iestāžu personāla atalgojuma politiku un kopīgi ar arodbiedrības pārstāvjiem vienoties par taisnīgu un cienīgu atalgojumu viszemāk apmaksātajiem darbiniekiem.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais