Tiek veikta pārbaude par Valsts kontroles revīzijas par AS "Parex banka'' pārņemšanu rezultātu informācijas noplūdi, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša informācija.
Minētais jautājums par informācijas noplūdi šodien ticis pārrunāts arī Saeimas Nacionālās drošības komisijā, taču par tās norisi nekādi komentāri netiek sniegti. Komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (TP) aģentūrai LETA uzsvēra, ka komisijas sēdes ir konfidenciālas un informācija par tām netiek sniegta.
Pēc komisijas sēdes valsts kontroliere Inguna Sudraba žurnālistiem teica, ka nekādu komentāru nebūs.
Kučinskis iepriekš informēja, ka Saeimas Nacionālās drošības komisija šodien vēlas tikties ar valsts kontrolieri, lai analizētu informācijas noplūdi saistībā ar Valsts kontroles revīziju par "Parex bankas" pārņemšanu.
Kučinskis iepriekš norādīja, ka informācijas noplūde, iespējams, ir devusi sliktu signālu iespējamiem "Parex bankas" pircējiem, bet nākotnē, atkārtojoties līdzīgiem gadījumiem, varētu būt daudz nopietnāks apdraudējums. "Tā persona, kas pārkopēja un nodeva tālāk revīzijas tekstu, nav apzinājusies savas darbības sekas," sacīja Kučinskis.
Kā ziņots, pirmais par Valsts kontroles secinājumiem "Parex bankas" pārņemšanas lietā ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga". Revīzijā tika secināts, ka no bankas pārņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcionāri, nevis Latvijas valsts.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien slēgtā sēdē skatīja Valsts kontroles atzinumu par "Parex bankas" pārņemšanu.
Komisiju sēdes atklātajā daļā valsts kontroliere norādīja, ka būtu jāatslepeno visa informācija, kas saistīta ar "Parex bankas" pārņemšanu, jo likums par valsts noslēpumu neļauj padarīt par konfidenciālu informāciju, kas ir saistīta ar valsts ekonomikas stāvokli un iedzīvotāju dzīves līmeni.
Valsts kontroliere arī uzskata, ka ar "Parex bankas" kādreizējiem akcionāriem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki jāpanāk vienošanās par viņu noguldījuma līguma nosacījumu publiskošanu.
Sudraba norādīja, ka nepieciešams izstrādāt mehānismu, kā nepieciešamības gadījumā valsts varētu pārņemt bankas vai kādus lielus uzņēmumus, lai šo procesu varētu veikt atklāti un ar iespējami mazāku valsts līdzekļu ieguldījumu.