Šogad lidojumus uz Rīgu uzsāks Skandināvijas lidsabiedrība Skyways, kas 10 reizes nedēļā lidos no Gēteborgas, un Izraēlas nacionālās aviokompānijas El Al čārtersabiedrība Sundor, kas vienreiz nedēļā lidos no Telavivas. Kopumā Rīgas lidostā šovasar darbosies 19 aviokompānijas.
Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse norāda, ka tuvāko divu gadu laikā Rīgā atgriezīsies KLM Royal Dutch Airlines. Tai gan esot vairāk prasību nekā pārējām tradicionālām aviokompānijām, kas lido no Rīgas. Ja, piemēram, pasažieriem uz gaisakuģi jānokļūst pa peronu un tas ir slidens, tad lidostai jānodrošina paklāji. Šai aviokompānijai ir vēl virkne citu pasažieriem it kā pašsaprotamu prasību.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka februāra sākumā Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic noslēdza sadarbības līgumu ar KLM, nodrošinot KLM pasažieriem ērtu nokļūšanu caur Amsterdamu, Šipholas lidostu, uz Eiropas un aizjūras galamērķiem.
Savukārt airBaltic izpilda lidojumus caur Rīgu uz galamērķiem Austrumeiropā, Krievijā un NVS valstīs.
Interesi par Rīgu ir izrādījusi arī Francijas nacionālā lidsabiedrība Air France, kura izskata plānus uzsākt tiešos lidojumus no Parīzes uz mūsu galvaspilsētu. Šovasar desmit reizes nedēļā lidojumus šajā maršrutā turpinās izpildīt airBaltic.
Pagājušajā nedēļā airBaltic prezidents Bertolts Fliks Neatkarīgajai prognozēja, ka pēc pieciem gadiem Ryanair no Rīgas nelidos, taču airBaltic turpinās strādāt. Tam pievienojas arī Rīgas lidostas vadītājs. "Tukša vieta jau nepaliek. Ja Ryanair aizies uz Tukuma lidostu, tad, visticamāk, Rīgā atgriezīsies zemo cenu aviokompānija easyJet. [Iepriekš tā nodrošināja lidojumus uz Berlīnes Šēnfeldas lidostu.] Abas šīs aviokompānijas vienlaikus strādā tikai dažās Eiropas lidostās, tām abām ir savstarpēji kašķi. Būtu tikai loģiski, ja Ryanair vietā Rīgā atgrieztos easyJet," uzskata A. Luhse.
Šonedēļ atceltās lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdes dēļ līdz 22. martam atlikta Rīgas lidostas tālākā attīstības scenārija apstiprināšana. Uzņēmums piedāvās vairākus plānus, kā modernizēt un paplašināt pasažieru apkalpošanas zonu, jo tās kapacitāte ir izsmelta. Pagaidām lidostas vadība par šī projekta virzību izvairās runāt.
"Zemo aviokompāniju interese par termināļiem ir niecīga. To pasažieriem vajag tikai vienkāršu krēslu, kur apsēsties, un kolas aparātu. Tradicionālajām lidsabiedrībām ir daudz citu vēlmju, piemēram, lai terminālī būtu kafejnīcas, atpūtas zonas, arī televizori un citas pasažieriem nepieciešamas ērtības," piebilst A. Luhse.
Īstermiņa projekts ir esošās lidostas ēkas paplašināšana uz Latvijas pasta pusi. Jau nākamgad ekspluatācijā varētu nodot termināli ar astoņām gaisakuģu stāvvietām un trim pasažieru tiltiem uz lidmašīnām. Jaunā projekta kapacitāte paredzēta līdz 2,5 miljoniem pasažieru gadā, un tas nozīmē, ka ar esošo termināli varētu apkalpot 6,5 miljonus pasažieru gadā. Pērn Rīgas lidosta apkalpoja 4,66 miljonus pasažieru.
Rīgas lidlauka vadības departamenta direktore Dzintra Jātniece norāda, ka šogad lidostā ir iegādāts pirmais lidojošo putnu uztveršanas radars, kas informēs atbildīgos gaisa telpas kontrolierus par putniem 11 kilometru rādiusā ap Rīgas lidostu. Tādā veidā būtiski tiks uzlabota lidojumu drošība.
ASV Floridā ražotais radars ir unikāls ar to, ka tas ir pārvietojams. Tam ir divi skeneri – vertikālā radara darbības attālums ir piecarpus kilometri, horizontālā – 11 kilometri.