Latvija ir uzņēmusies vadošo lomu starp Baltijas valstīm augstas enerģijas fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju jomā, par izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) pausto otrajā Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN)-Latvijas koordinācijas komitejas sanāksmē aģentūru LETA informēja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārstāve Lāsma Vaivare.
Sanāksmē bijis redzams arī novērtējums no CERN puses, tajā skaitā saistībā ar Latvijas ieguldījumu CERN zinātniskajā un tehnoloģiskajā programmā, atzīmēja ministre.
Šādās sanāksmēs tiekas CERN vadības, Izglītības un zinātnes ministrijas vadības un Latvijas zinātnieku CERN pārstāvji. Pasākuma mērķis ir novērtēt Latvijas progresu ceļā uz pilntiesīgas CERN dalībvalsts statusu un apspriestu perspektīvas un tālākos darbus.
"CERN-Latvijas sadarbības komitejas tikšanās kalpo kā lielisks augsta līmeņa apmaiņas formāts, kur mēs varam atklāti apspriest sadarbību, kopīgos izaicinājumus un saskaņot mūsu tālākās ambīcijas, kur Latvija ir skaidri definējusi savu mērķi - kļūt par pilntiesīgu CERN dalībvalsti," pauda Čakša.
"Mūsu galvenais mērķis, ko apliecina arī Latvijas CERN stratēģija, ir pilntiesīga dalība CERN jau drīzā nākotnē. Latvija jau vairākus gadus pilda visas uzņemtās saistības, tajā skaitā, valsts ir apliecinājusi savu politisko gribu iekļauties CERN, nodrošina ilgtermiņa finanšu instrumentus, attīsta daudzpusīgu augstas enerģijas fizikas kopienu, ir tehnoloģiskās un industriālās iespējas, lai veiksmīgi piedalītos CERN iepirkumos," uzsver CERN vadošais pētnieks, Latvijas pārstāvis CERN un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Toms Torims.
Asociētās CERN dalībvalsts statusu Latvija ieguva 2021.gadā, savukārt pērnā gada decembrī valdība apstiprināja Latvijas stratēģiju virzībai uz CERN pilntiesīgas dalībvalsts statusu 2026.gadā.
"Augstas enerģijas un daļiņu fizika un ar to saistītās inženiertehniskās disciplīnas, ar ko nodarbojas CERN, ir viens no pasaulē spēcīgākajiem inovāciju dzinējspēkiem, kas atspoguļojas tautsaimniecības izaugsmes rādītājos. Jau esošā Latvijas dalība CERN asociētas dalībvalsts statusā ir ieguvums, bet pilntiesīgas dalībvalsts statuss pozitīvi ietekmēs kā izglītības un zinātnes, tā Latvijas inovācijas potenciāla un tautsaimniecības attīstību," pauž RTU rektors Tālis Juhna.
CERN-Latvijas koordinācijas komitejas sanāksmē tiek apspriesta gan Latvijas CERN politika un stratēģijas ieviešana, gan Latvijas zinātnieku paveiktais CERN, piemēram, dalība CMC (The Compact Muon Solenoid) eksperimentā, kura mērķis ir atklāt jaunus fizikas fenomenus.
Tika apspriests arī citu Latvijas zinātnieku ieguldījums CERN darbā, tajā skaitā pēc RTU Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta un CERN zinātnieku komandas dizaina izgatavotais inovatīvais daļiņu paātrinātāja prototips, kas paredzēts lietošanai medicīnā un industrijā.
Tikšanās laikā uzmanība tiek veltīta arī aktuālākajiem CERN zinātniskajiem projektiem, līdzšinējai Latvijas uzņēmumu līdzdalībai iepirkumos un nākotnes perspektīvām, kā arī cilvēkresursu jautājumiem.