Lai pēc iespējas ātrāk novērstu 7.augusta negaisa radītos bojājumus ražošanas un pārstrādes ēkām, Zemkopības ministrija (ZM) izsludinājusi projektu iesniegšanu atbalsta pasākumā ar kopējo pieejamo finansējumu trīs miljoni eiro, informēja ZM.
Projektu iesniegšana notiks pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumos "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".
ZM norāda, ka projektos attiecināmi izdevumi par lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu ēku, vai būvju atjaunošanu, vai tam nepieciešamo būvmateriālu iegādi.
Ministrijā skaidro, ka, tā kā šis atbalsts ir paredzēts vētras radītajiem postījumiem, tad netiks prasīts nodrošināt ieguldījumus saimnieciskās darbības rādītājos un mērķos, bet, lai saņemtu atbalstu, lauksaimniekiem ir jāiesniedz pamatojoša informācija, kas pierāda negaisa radītos postījumus 7.augustā.
ZM piebilst, ka, ja rezervētais finansējums pārsniegs 80% no pieejamā finansējuma, projektu pieteikumiem piemēros proporcionālu samazinājumu.
Projektu iesniegšana notiek līdz 2023.gada 1.decembrim. Uz finansējumu var pretendēt atbalsta pretendenti, kas reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji un kam ir bijuši ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes.
Kā norāda ZM, pēc projektu iesniegšanas Lauku atbalsta dienests (LAD) veiks tūlītēju projektu izvērtēšanu un atbalsta piešķiršanu.
Ministrija uzsver, ka lauksaimniekiem ir būtiski apdrošināt sējumus un tam jau no 2014.gada ir pieejams atbalsts. Atbalsta intensitāte ir 50% no apdrošināšanas prēmijas attiecināmajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 eiro par vienu hektāru vai liellopu vienību. Ja ziemāju kultūra ir gājusi bojā un attiecīgajā platībā pavasarī ir iesēta vasarāju kultūra, tad atbalsta slieksnis ir ne vairāk kā 65 eiro par vienu hektāru.
Apdrošināšanas polišu iegādes daļējai segšanai 2023.gadā ir pieejams finansējums 8,7 miljonu eiro apmērā, informē ZM.
Ministrijā atzīmē, ka atbalsta saņemšanai šogad saņemti 2266 iesniegumi, tostarp 1150 iesniegumi par sējumu un stādījumu apdrošināšanu, bet 1116 iesniegumi par dzīvnieku apdrošināšanu. Kopumā šogad minētajos iesniegumos apdrošināti 345 500 hektāri, 217 400 lauksaimniecības dzīvnieku un trīs miljoni putnu.
Kā norāda ministrijā, provizoriskie dati liecina, ka apdrošināšanas ņēmēju skaits ir saglabājies iepriekšējo trīs gadu līmenī.
Vienlaikus ZM atzīmē, ka patlaban pieprasītais finansējums pārsniedz plānoto finansējumu par 25% tāpēc LAD būs jāpiemēro finansējumam proporcionālais samazinājums. Lauksaimniekiem ir iespēja apdrošināt sējumus, stādījumus un lauksaimniecības dzīvniekus pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem, infekcijas slimībām un uguns risku.
Jau ziņots, ka Augšdaugavas, Dobeles, Jelgavas, Tukuma un Madonas novadu pašvaldību vadītāji vēstulē valsts prezidentam un valdības locekļiem aicina atbildīgo nozaru ministrus nevilcināties ar atbalsta sniegšanu vētras postījumu likvidēšanā lauksaimniekiem un uzņēmējiem, kas pašlaik atstāti novārtā un ar sekām cīnās pašu spēkiem.
Atklātajā vēstulē tiek akcentēts, ka dabas stihijā nav cietušas tikai mājsaimniecības, par atbalstu kurām ministrijas ar pašvaldību vadību ir atradušas kopēju risinājumu. Lieli postījumi ir nodarīti arī saimniecības un ražošanas ēkām, transporta līdzekļiem, sējumiem un mežaudzēm, ir cietuši putni, dzīvnieki.