Latvijā 22,2% transportlīdzekļu ir sagrozīti nobraukuma dati, savukārt 59,2% ir tikuši bojāti, liecina auto nozares datu pētniecības uzņēmuma "carVertical" veiktais pētījums.
Lielākais risks iegūt sagrozītus nobraukuma datus ir automašīnām, kas ir vecākas par 20 gadiem. Pētījums liecina, ka 35% transportlīdzekļu, kas ražoti 1999.gadā, ir veiktas manipulācijas ar odometru, 1998.gada modeļiem - 28,8% gadījumu, bet 2009.gadā ražotiem auto tas ir veikts 30,1% gadījumu.
Saskaņā ar datiem 1999.gadā ražotām automašīnām vidēji nobraukums ir samazināts par 55 700 kilometriem, 2009.gada auto - par 72 437 kilometriem, savukārt, 1998.gada modeļiem - par 81 099 kilometriem.
Būtisks samazinājums nobraukuma datu sagrozīšanā Latvijā vērojams, sākot no 2016.gada, kad transportlīdzekļu īpatsvars ar manipulētu nobraukumu iezīmējas ar 22,2% atzīmi, savukārt 2017.gada modeļiem risks iegūt spēkratu ar sagrozītu odometru ir zemāks - 13,9%. Taču šiem pašiem auto jau pēc pāris gadiem varētu tikt mainīti nobraukuma dati, lai saglabātu to vērtību, skaidro "carVertical" pārstāvji.
Analizējot auto bojājumus, secināts, ka vecākiem transportlīdzekļiem kopumā ir mazāk reģistrētu negadījumu. Vienlaikus nav pamata apgalvot, ka kādreiz autovadītāji ir braukuši prātīgāk, jo savulaik negadījumu vēsture tika fiksēta uz papīra, nevis digitāli, saka kompānijas pārstāvis.
Latvijā visvairāk ir bojāti auto, kas ražoti no 2003. līdz 2014.gadam. Lai arī pie bojājumiem ir pieskaitāmas arī nelielas švīkas, daudzi spēkrati ir cietuši arī smagos negadījumos, kas nopietni samazina to drošību un pārvietošanās kvalitāti.
Visnopietnākā situācija ir ar automašīnām, kas ražotas 2012.gadā - 64,2% no šiem spēkratiem, kurus pārbaudījis uzņēmums "carVertical", ir ieraksti par bojājumiem. Līdzīgi dati ir arī par 2013.gadu, kad bojājumi fiksēti 64% pētījumā apskatīto mašīnu un 2010.gada modeļi, kad fiksēti 63,7% šādu gadījumu.
Kopumā statistika atklāj, ka vairāk nekā puse Latvijas automašīnu kādā brīdī ir bojātas, tādējādi norādot uz slēptu defektu iespējamību, norāda pētījuma autori.
Balstoties pētījuma datos, lielākais pieprasījums ir pēc 2011.gadā ražotiem modeļiem, kas no kopējā pārbaudīto spēkratu skaita ir 8,5%. Līdzīgu daļu ieņem arī 2012.gada modeļi (7,3%) un 2013.gada modeļi (7%).
Automašīnas, kas ražotas no 1997. līdz 2006.gadam, ieņem tikai 15,7% no visiem pārbaudītajiem transportlīdzekļiem. Autovadītājus mazāk saista vecākas automašīnas, taču šajā vecumgrupā ir arī būtisks piedāvājuma trūkums.
Pētījuma autori min, ka pēdējo gadu laikā ir samazinājies Latvijā pārbaudīto automašīnu vidējais vecums. 2021.gadā tas sasniedza 11,6 gadus, savukārt 2023.gadā - 11,1 gadu. Līdzīga tendence novērojama arī citās valstīs, kur vidējais pārbaudīto transportlīdzekļu vecums svārstās no deviņiem līdz 11 gadiem.
Pētījumā izmantoti "carVertical" transportlīdzekļu vēstures pārskati par klientu sniegtajiem datiem.
Automobiļu datu platformas "carVertical" pārvaldītājs ir Lietuvas "CV Group".