Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas uzraudzības padome (UP) atbalstījusi Kultūras ministrijas (KM) priekšlikums iekļaut LNB projektā saules bateriju elektroenerģijas ražotnes izveidošanu uz LNB jaunās ēkas jumta.
Saules bateriju paneļu uzstādīšanu jumta kopējā sistēmā paredzēts veikt LNB ēkas būvdarbiem plānoto finanšu līdzekļu ietvaros, piesaistot līdzfinansējumu no budžeta programmas „Klimata pārmaiņu finanšu instruments”.
Līdz ar šo risinājumu paredzami būtiski vides un ekonomiskie ieguvumi, kas radīsies nākotnē, kad LNB, strādājot jaunajā ēkā, varēs izmantot pašu saražoto saules enerģiju. Viens no svarīgiem ekonomiskiem ieguvumiem būs iespēja LNB samazināt patērējamo elektrotīkla enerģijas daudzumu un līdz ar to arī maksājumus par elektroenerģiju. Saules bateriju elektroenerģijas lietošana pozitīvi vērtējama arī no vides aizsardzības aspekta, jo samazina gaisa piesārņojumu un siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju, kā arī dod papildu ieguvumus, izglītojot sabiedrību jautājumos par atjaunojamo resursu enerģijas iespēju izmantošanu.
Padome sēdē pieņēma zināšanai KM sniegto informāciju par LNB projekta īstenošanas gaitu 2010.gadā, nosakot, ka pirms informatīvā ziņojuma iesniegšanas valdībā pārskats par pagājušajā gadā paveikto tiks papildināts saskaņā ar padomes ierosinājumiem un vēlreiz skatīts LNB UP sēdē.
Atzinīgi par projekta īstenošanu izteicās sēdē klātesošais biedrības „Sabiedrība par atklātību – Delna” direktors Kristaps Petermanis, norādot, ka arī projekta gaitas vērtēšanā iesaistītie vietējie un starptautiskie eksperti raksturo to kā paraugprojektu būvniecības jomā.
Nozīmīgākais sasniegtais rezultāts 2010.gadā ir ēkas dzelzsbetona karkasa pabeigšana gada beigās – izbūvētas karkasa nesošās kolonas, sienas, pārsegumi un jumta slīpo siju konstrukcijas. Marta beigās tika uzsākta ēkas fasādes nesošo konstrukciju montāža, augusta sākumā uzsākta fasāžu stikla paneļu uzstādīšana, un līdz gada beigām fasāžu darbi izpildīti 36% apjomā. Sākta arī starpsienu izbūve, iekšējie apmetuma darbi, grīdu pamatņu izbūve, kā arī inženiertehniskie darbi – iekšējo ūdensapgādes, siltuma un kanalizācijas maģistrālo vadu, kabeļu un ventilācijas kanālu montāža.
Kopumā līdz 2010.gada beigām ir izpildīti būvdarbi 35% apmērā no LNB ēkas tāmes vērtības. Līdz ar to, ka būvniecības izmaksu indeksi, kas krasi samazinājās 2009. gadā, arī 2010. gadā attiecībā pret 2008. gada 2. ceturksni, kad tika uzsākta LNB būvniecība, ir bijuši negatīvi, izmaksu indeksācijas rezultātā kopš būvdarbu sākuma līdz 2011. gada 1. janvārim gūtais ietaupījums LNB ēkas būvniecībā ir 4, 4 miljoni latu, jeb 9,3% no kopējās izpildīto darbu vērtības.
Padome tika informēta arī par turpmākajā periodā veicamajiem uzdevumiem. 2011. gadā tiks turpināti būvdarbi atbilstoši projekta īstenošanas grafikam, lai pabeigtu LNB būvdarbus plānotajā termiņā - līdz 2012. gada novembrim. Galvenie īstenojamie pasākumi 2011. gadā ir pilnībā pabeigt LNB ēkas karkasa konstrukcijas, pabeigt ēkas fasādes un jumta hidroizolācijas darbus, tādējādi iegūstot noslēgtu ēku un nepakļaujot turpmākam klimata bojājumu riskam jau uzcelto ēkas apjomu, kā arī pieslēgt ēku ārējiem siltumtīkliem, lai ziemas sezonā sekmīgi varētu turpināt ēkas iekšējos apdares un inženiertehniskos darbus.
Līdz 2011. gada beigām izpildīto būvdarbu apjoms sasniegs 67% no kopējās darbu vērtības. Plānots, ka būvdarbi tiks pabeigti līdz 2012. gada 18. novembrim.
Padome konceptuāli atbalstīja priekšlikumu, ko KM iesniegusi Latvijas Universitāte (LU) - apsvērt iespējas izvietot LNB ēkā LU Filozofijas un socioloģijas, Latviešu valodas, Latvijas vēstures, kā arī Literatūras, folkloras un mākslas institūtus, ņemot vērā, ka LU plāno izveidot akadēmisko centru Torņakalna rajonā tiešā LNB tuvumā un šāds centrs kopā ar bibliotēku veidotu vienotu studiju un pētniecības vidi humanitāro un sociālo zinātņu jomās. KM sadarbībā ar LNB izvērtēs šāda kompetenču centra izveides iespējas.