Lietuva nosauc Latviju par vājāko NATO posmu; Sārts oponē

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

NATO regulāri veic dalībvalstu spēju neatkarīgu vērtējumu un Latvijas vērtējums nav salīdzinoši sliktāks par kaimiņvalstu sniegumu, tviterī norādījis Rīgā izvietotā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Pēdējās dienās plašu ievērību izpelnījies Lietuvas armijas rezerves majors Darjus Antanaitis, kurš Lietuvas sabiedriskās televīzijai cita starpā norādījis, ka Latvijas robeža rada vislielāko bīstamību alianses drošībai. Viņa ieskatā Latvija ir ķēdes vājākais posms un nevis Suvalku koridors.

Acīmredzot, reaģējot uz šādiem izteikumiem, Sārts norādījis, ka Latvija nav Baltijas valstu vājākais posms.

"Man jau šķita, ka būs daudz komentāru par šo apgalvojumu. Tātad, katrai no Baltijās valstīm ir savas ievainojamības, dažas vienādas, dažas atšķiras. Nav objektīvas mērījumu skalas kā savstarpēji salīdzināt šīs ievainojamības, turklāt pie dažādiem scenārijiem to ietekme atšķiras," norādījis Sārts.

Līdz ar to "vājākais" ķēdes posms ir tīra prāta konstrukcija, kas ir ļoti pretproduktīva. Jo pretinieks, kas jūtas " vājš", ir jau pa pusei zaudējis, uzsvēris Sārts.

Sārts norādījis, ka NATO regulāri veic dalībvalstu spēju neatkarīgu vērtējumu. Tas protams ir klasificēts, bet Latvijas vērtējums nav salīdzinoši sliktāks par kaimiņiem.

Latvijā

Jaunā situācija pasaules politikā prasa spēju ātri, izlēmīgi un pareizi pieņemt valstiski tālejošus lēmumus. Ko mēs no šīm kvalitātēm redzam mūsu Latvijas politikā? Atbilde uz šo jautājumu katram no mums ir zināma. Tādēļ nolēmām palūkoties, kā Latvijas politiskās partijas organizē sev jauno kadru piesaisti. To skaidrojot, mēģinājām arī saprast, vai mūsu politisko partiju iekšienē ir jūtama vēlme meklēt un atrast jaunus līderus.

Svarīgākais