Kavējumu dēļ risks zaudēt ES naudu jauno vilcienu un dzelzceļa projektos

Šonedēļ par progresu ar jauno pasažieru vilcienu projektu Rīgā ziņot ieradās “Škoda Group” pārstāvji. Lai gan piegādes grafiks jau tiek kavēts par vairāk nekā pusgadu, 23 vilcienus “Škoda” sola piegādāt līdz gada beigām. Tas ir vilcienu skaits, ko pare-dzēts līdzfinansēt ar Eiropas Savienības naudu.

Par vilcieniem, ko “Škoda” līdz gada beigām nepagūs piegādāt, Latvija līdzfinansējumu zaudēs. Augsts risks zaudēt daļu līdzfinansējuma ir arī “Latvijas dzelzceļa” peronu modernizācijas projektam. Kā ziņo LTV raidījums “de facto”, tiek pieļauts, ka 15 miljonus projektam paredzētās naudas šogad attiecināt nevarēs, turklāt ir arī būtisks sadārdzinājums.

23 vilcienu vietā nav piegādāts neviens.

Laikus saražot un piegādāt Latvijai elektrovilcienus “Škodai” esot traucējusi gan Co-vid-19 pandēmija, gan Krievijas iebrukums Ukrainā, norāda uzņēmuma pārstāvji. Pa-gājušā gada maijā “Škoda” ar Latvijas uzņēmumu “Pasažieru vilciens” vienojās par līguma grozījumiem, ļaujot vilcienus piegādāt vēlāk nekā sākotnēji solīts. Pēc jaunā grafika 23 no 32 vilcieniem tagad bija jau jābūt piegādātiem, ar to domājot nevis tikai vilcienu atvešanu uz Latviju, bet arī nodošanu ekspluatācijā. Pagaidām piegādāts nav neviens.

““Škodai” būs, protams, jāatbild par kavējumiem, bet mums jāņem vērā, ka šajā gra-fikā ir ņemta vērā tikai kovida ietekme. Tā ietekme, kā ir karš ietekmējis šo projektu, tā pagaidām ir diskusija,” teica “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jā-nis Grigulis.

Piegādes grafika grozījumi tika parakstīji divus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tomēr Grigulis norāda, ka grafikā iekļauta tikai kovida ietekme, jo tā bijusi precīzi aprēķināta: “Tajā brīdī, kad mēs bijām atraduši, cik tad ir tā kovida ietekme, mēs vienojāmies - parakstam to, jo tā ir skaidra. Kara ietekmi tajā brīdī vispār neva-rēja paredzēt. Maija sākumā vēl nevarēja zināt, cik ilgi viņš būs, kā viņš attīstīsies.”

Rēķina līgumsodu

Maksimālais līgumsods par katra vilciena piegādes kavēšanu ir 10% no vilciena ce-nas. LTV aprēķini liecina, ka pēc spēkā esošā grafika “Pasažieru vilcienam” būtu tie-sības prasīt “Škodai” maksāt līgumsodu vairāk nekā 16 miljonu eiro apmērā. Grigulis norādīja, ka līgumsodu maksāt prasīs, taču summa būs atkarīga no tā, kā abi uzņē-mumi vienosies “nomērīt” kara ietekmi. Par cik kavējuma dienām sodu samazināt, šobrīd spriež kompāniju juristi.

““Škoda” ir piesaistījusi savu juridisko konsultantu, kurš ir sagatavojis oficiālo ziņo-jumu, kur ir aprēķina metodoloģija. Viņas ir dažādas, jo ir dažādas ietekmes - viens ir transports, laboratoriju [pieejamības] ietekmes. Tad tiek skatīts, kuras mēs varam at-zīt. To skatās mūsu juristi,” atbildēja Grigulis.

Savukārt “Škoda Transportation” Austrumu reģiona prezidents Zdaneks Svata par lī-gumsoda iespējamību teica: “Soda naudas ir pēdējais temats, par ko vēlamies šobrīd runāt. Mūsu un “Pasažieru vilciena” fokuss ir uz vilcienu piegādi. Protams, mēs ap-galvojam, ka ietekme ir bijusi kovid pandēmijai, un tagad arī karam Ukrainā. Tas ir procesā, un es nevēlos detalizētāk par to runāt, bet šie jautājumi, protams, ir dienas-kārtībā.”

Pirmos vilcienus sola piegādāt oktobrī

“Škoda” pārstāvji šonedēļ norādīja, ka uzbūvēti ir 15 vilcieni, un noslēgumam tuvojas vilciena tipa sertificēšana. Testi esot pabeigti veiksmīgi. Atliekot tikai sakārtot papī-rus ar Eiropas Dzelzceļa aģentūru, kas pēc “Škoda” prognozēm notiks augusta beigās. Tad iegūto sertifikātu “Škoda” varēs atrādīt Latvijas Valsts dzelzceļa tehniskajai in-spekcijai, kas lems par atļaujām vilcienus laist tirgū.

Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcija atbilde par laišanu tirgū būs jādod četru mē-nešu laikā, tomēr inspekcijas vadītājs Andris Dunskis norādīja, ka to var paspēt izda-rīt arī krietni agrāk: “Tas viss ir atkarīgs no iesniegto dokumentu kvalitātes un tā, vai tiešām visi izmēģinājumi, visi testi ir veikti un parametri pārbaudīt. Ja tas ir izdarīts, tam nevajadzētu prasīt ilgu laiku”. “Škoda” pārstāvji tikmēr lēš, ka visas procedūras, lai pirmos vilcienus ekspluatētu, pabeigs oktobrī.

Risks pazaudēt ES līdzfinansējumu

Lielāka kavēšanās Latvijai var izmaksāt dārgi, jo pastāv risks zaudēt Eiropas Savienī-bas finansējumu. Naudu vilcienu iegādei Latvija paredzēja no iepriekšējā fondu plā-nošanas perioda, kura projektiem jābūt pabeigtiem līdz 2023. gada beigām. Citādi nauda paliek neapgūta, un finansējums jāmeklē vai nu pašu budžetos, vai jāpārdala no nākamā perioda Eiropas programmām.

23 vilcienu piegādei bija paredzēts tērēt 114 miljonus fondu naudas. Eiropas fondu pārvaldītāja Centrālā finanšu un līgumu aģentūra LTV atbildēja, ka par vilcieniem, ko šogad “Škoda” nepagūs piegādāt, Eiropa naudu nedos.

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) norādīja, ka riskus finansējumu zaudēt mi-nistrija apzinās: “Protams, riski saglabājas, jo viens ir vilcienus saražot un piegādāt, otrs ir sertificēt šos vilcienus. Abi šie aspekti ir jāņem vērā. No ministrijas puses mēs, protams, runājam ar Finanšu ministriju, meklējam dažādas iespējas, lai būtu gatavi scenārijam, ja nepiepildās “Škodas” uzņēmuma solītais un līgumā noslēgtais termiņš piegādēm līdz gada beigām.”

Pieturvietu pārbūvē sadārdzinājums, risks neapgūt 15 miljonus

CFLA Infrastruktūras attīstības departamenta direktore Solita Dombrovska teica, ka pēc ziņām par vilcienu sertifikācijas noslēgumu bažas aģentūrai par projektu ir mazi-nājušās. Savukārt augstāks risks finansējumu zaudēt aģentūras ieskatā ir vilcieniem paredzēto peronu pielāgošanas projektam, ko veic “Latvijas Dzelzceļš” un kas arī jā-pabeidz līdz gada beigām. Jelgavas līnijā darbi tuvojas noslēgumam, taču citur tie knapi sākti.

“Šeit jau mēs arī esam sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļu” apzinājuši finansējuma ap-jomu, kas netiks apgūts, un tas varētu būt gandrīz 15 miljoni eiro, ko neapgūs šajā plānošanas periodā. Papildus vēl šajos projektos ir arī radies sadārdzinājums. Tās ap-lēses ir apmēram 17 - 18 miljoni, kas vēl nav, protams, pielemts,” teica CFLA pār-stāve Dombrovska.

Sadārdzinājums veidojies ne tikai kara un inflācijas dēļ, bet arī tāpēc, ka līgumos ie-grozīti papildu darbi, kas nebija sākumā. Piemēram, peroni sākotnēji uzprojektēti tā, ka tie neatbilda prasībām par pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti.

“Latvijas Dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks stāstīja: “Tika identifi-cētas vietas, kur ir nepieciešami uzlabojumi. Tātad šo prasību iekļaušana daļēji no-tika, bet ar šiem precizējumiem projekta darba tvērums palielinājās. Pārprojektēšana bija nepieciešama.”

Pļavnieks gan noliedz, ka tas ir iemesls kavējumam un rezultātā arī riskam zaudēt Ei-ropas Savienības finansējumu, jo krietni lielāka ietekme esot kara sekām. Pļavnieks arī uzsver, ka pieņēmums par 15 miljonu eiro neapgūšanu esot ļoti piesardzīga prognoze. Mērķis joprojām ir laikus darbus pabeigt, vai vismaz galveno to daļu.

“Reālistiski ir pabeigt visus darbus pie peroniem un pieturvietas, un ir potenciāls risks atsevišķās aprīkojuma pozīcijās [nepaspēt]. Domāju, ka šī gada augusts, septembris būs laiks, kad mēs ļoti labi redzēsim šo darbu progresu,” norādīja Pļavnieks.

Lai gan mērķis ir pabeigt visu laikus, uzņēmums arī gatavojas scenārijam, ja tas neiz-dodas. Notekot darbs pie naudas plūsmu plānošanas pašu budžetā, kā arī projekta sa-dalīšanas posmos, lai naudu piesaistītu no nākamā Eiropas fondu perioda, kas gan no-zīmē iepriekšējo periodu naudu atstāt neizmantotu.

Dažādus scenārijus, kā finanses pārplānot, izskata arī Satiksmes ministrija, norāda ministrs Jānis Vitenbergs (NA): “Būtu bijis labi, ja šīs problēmas būtu identificētas, teiksim, pagājušajā gadā. Tad būtu iespējams meklēt kaut kādas iespējas viņus pār-mētāt no dažādām citām programmām. Šobrīd tās iespējas ir limitētākas, bet ir iespē-jas arī skatīties no nākamā fonda perioda, dažas izmaksas attiecināt uz to. Tās ir ie-spējas, bet es tomēr aicinu kolēģus koncentrēties uz plānu A [projektus pabeigt šo-gad].”

“Latvijas Dzelzceļam” līdz gada beigām jāpabeidz arī sliežu ātruma palielināšanas projekts, kura kopējās izmaksas ir 58 miljoni eiro, no kā ES finansējums - 50 miljoni. Arī to CFLA iekļāvusi augsta riska kategorijā, tomēr “Latvijas dzelzceļa” vadītājs no-rāda, ka šajā gadījumā riski nepabeigt projektu līdz gada beigām esot krietni mazāki.

“Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Grigulis vienlaikus uzsver - jaunos vilcie-nus varēs izmantot arī līnijās, kur peronu pārbūve kavēsies: “Tā ērtība, ko mēs reāli neizjutīsim - tas ir viens augstas apmalītes pakāpiens. No perona būs jāiekāpj vil-cienā. Protams, gribētos uzreiz jau visu, bet dzīve ir dzī