Kāpēc pieaug viedierīču remonta izmaksas; remonta izmaksas veido 60% no telefona vērtības

© Gints Ivuškāns/f64

Viedierīču remonta izmaksas pēdējā gada laikā ir pieaugušas par 23%, liecina daudzpakalpojumu uzņēmuma "Tele2" apkopotie dati.

Vidēji viena telefona remonta izmaksas veido 60% no telefona vērtības, un, kā atzīmē "Tele2", šobrīd tiek apdrošināta katra otrā viedierīce, ko klienti iegādājas uzņēmumā. Apdrošinātas tiek gan budžeta klases, gan "premium" klases viedierīces.

Remonta izmaksas pieaugušas gan tādēļ, ka pašas viedierīces un to rezerves daļas ir kļuvušas dārgākas, gan pieaugušo remontdarba izmaksu dēļ.

"Tele2" apdrošināšanas pakalpojumu vadītājs Zemgus Eglītis norāda, ka uzņēmums gadā saņemam vairākus tūkstošus apdrošināšanas pieteikumu.

Biežāk ir gadījumi, kad viedierīces vienkārši izkrīt no rokām vai nokrīt no kādas virsmas un tiek sasistas. Vasarā salīdzinoši daudz ir arī gadījumi, kad telefoni tiek aizmirsti uz automašīnu jumtiem un, uzsākot braukšanu, telefons tiek sasists, stāsta Eglītis.

Vienlaikus viņš norāda, ka mēdz būt priekšstats, ka atsevišķu telefona daļu, piemēram, ekrāna nomaiņa bojājuma gadījumā ir salīdzinoši viegla un neizmaksā dārgi, taču tas tā nav, jo līdz ar ekrānu bieži vien, atkarībā no ierīces ražotāja, ir jāmaina arī ierīces baterija, telefona korpuss, kas remonta izmaksas sadārdzina.

"Tele2" atgādina, ka ir būtiski labot viedierīces autorizētos servisos. Ja tas netiek darīts, jārēķinās ar vairākiem riskiem. Pirmkārt, viedierīces garantija zaudē spēku. Otrkārt, remonta laikā var tikt izmantotas neoriģinālās rezerves daļas, kas var ietekmēt ierīces darbību un kvalitāti, tādejādi samazinot ierīces dzīves ilgumu pēc šāda remonta.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.