Jaunā Vienotība nosaukusi savu kandidatūru premjera amatam [papildināts 21:12]

21:12 "Jaunās vienotības" (JV) lēmums par Ministru prezidenta amata kandidāti izvirzīt labklājības ministri Eviku Siliņu (JV) ir "ļoti gudrs un pārdomāts", aģentūrai LETA uzsvēra partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Andris Šuvajevs.

"Progresīvo" viens no līderiem atzīmēja, ka Siliņa sevi ļoti labi ir apliecinājusi vasarā notikušajās JV, "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarunās par labklājības jomas jautājumiem.

Labklājības ministre ieklausījās "Progresīvo" skatījumā, kas partijas politiķiem ļāvis secināt, ka Siliņa saprot "Progresīvo" redzējumu.

Vaicāts, vai tad, ja arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nominētu Siliņu, "Progresīvie" strādātu politiķes vadītā valdībā, "Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs skaidroja, ka partijai vēl iekšēji būs jāpieņem lēmums attiecībā uz JV virzīto kandidāti. Reizē ar šo procesu "Progresīvie" nekavēsies, un Šuvajevs neredz iemeslu, kāpēc, lai partija Siliņu potenciāli neatbalstītu.

20:40 Kopā ar pārējiem kolēģiem varam parādīt, ka Latvija spēj būt ne tikai līdzvērtīga, bet arī pārspēt pārējās abas Baltijas valstis, šodien preses konferencē uzsvēra "Jaunās vienotības" (JV) izvirzītā Ministru prezidenta amata kandidāte, labklājības ministre Evika Siliņa.

Siliņa pateicās viņas gan vēlētājiem, kuri viņu ievēlēja 14.Saeimā, ļaujot arī vēlāk kļūstot par ministri, gan JV un "Vienotības" lēmējinstitūcijām par viņas izvirzīšanu, gan Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) par paveikto.

Iespēja vadīt valdību nebūs viegls, bet gan misijas darbs, sacīja Siliņa, paužot gatavību uzņemties šos pienākumus, ja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nolemtu viņu izvirzīt Ministru prezidenta amatam.

Jaunās valdības mērķim jābūt drošībai, kvalitatīvai izglītībai, "gana saprotamai" pieeja veselības pakalpojumi, cilvēktiesībām, vienlīdzīgai attieksmei un pārejas uz mācībām latviešu valodā procesa noslēgšanai 2025.gadā ar mērķi pēc homogēnas, vienotas sabiedrības, akcentēja Siliņa.

Politiķe tāpat norādīja, ka jāstrādā pie dzīves kvalitātes līmeņa "vispirms saglabāšanas" un arī uzlabošanas, kā arī jāpievēršas pierobežas reģionu jautājumiem.

Prioritāri darāmie darbi saistīti ar risinājuma rašanu saistībā ar "Sadales tīklu" tarifu pieaugumu un hipotekāro kredītu maksājumu palielināšanos, akcentēja JV premjera amata kandidāte.

20:33 Ja citas partijas neizvirzīs savus Ministru prezidenta amata kandidātus, "Jaunās vienotības" (JV) izvirzītajai Evikai Siliņai ir lielas iespējas tikt nominētai jaunas valdības veidošanai, aģentūrai LETA sacīja politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.

Viņš skaidroja, ka brīdī, kad krīt valdība, visu partiju iespējas nonivelējas, un katra var izvirzīt savu premjera amata kandidātu. Līdz ar to patlaban vēl nav pašsaprotami, ka arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uztic Siliņai valdības veidošanu.

Vienlaikus Rajevskis atzina, ka, visticamāk, savu premjera kandidātu varētu izvirzīt vien "Apvienotais saraksts" (AS), jo ZZS un "Progresīvie" šķiet gatavi strādāt JV premjera vadītā valdībā. Savukārt ja AS savu premjera kandidātu nevirzīs, tad iniciatīva būs JV rokās.

20:31 "Jaunās vienotības" (JV) lēmums par Ministru prezidenta amata kandidāti izvirzīt labklājības ministri Eviku Siliņu (JV) ir vērtējams pozitīvi, ņemot vērā arī politiķes līderību vasarā notikušajās sarunās par darāmajiem darbiem, aģentūrai LETA sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis.

Par nostāju attiecībā uz Siliņas kandidatūru vēl gan būs jālemj ZZS iekšienē, tajā skaitā apvienību veidojošajās partijās - Latvijas Zemnieku savienībā un Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā, skaidroja Valainis.

Politiķis norādīja, ka, ja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs premjera amatam nominētu Siliņu, tad arī ZZS var dot ļoti lielu pienesumu JV politiķes vadītā valdībā.

Valainis atzīmēja, ka JV, ZZS un "Progresīvo" vasarā notikušajās sarunās par vairākiem būtiskiem jautājumiem, kuros rīcība līdz šim iestrēgusi, Siliņa ieņēma aktīvu pozīciju, par vairākām jomām arī uzņemoties sarunu vadību.

19:40 Ja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nolems Ministru prezidenta amatam nominēt "Jaunās vienotības" (JV) izvirzīto kandidāti Eviku Siliņu, teorētiski būtu iespējams saglabāt arī esošo trīs partiju koalīciju, aģentūrai LETA sacīja Nacionālās apvienības (NA) politiķis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava.

Ja šādu koalīciju, kas Dombravas ieskatā būtu pietiekami stabila, saglabāt neizdosies, tad, visticamāk, valdību veidos cita trīs partiju koalīcija - JV, ZZS un "Progresīvie", prognozēja Dombrava.

Savukārt četru vai piecu partiju koalīciju politiķis uzskata par mazticamu, jo, viņaprāt, nekas neliecina, ka tāda būtu iespējama.

19:36 "Jaunās vienotības" (JV) Ministru prezidenta amata kandidāte labklājības ministre Evika Siliņa (JV) kā topošās valdības kodolu redz "Jauno vienotību" (JV), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos".

Šodien preses konferencē politiķe pauda, ka cer arī uz "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības (NA) pievienošanos koalīcijai.

Reizē topošās valdības kodols ir JV, ZZS un "Progresīvie" un līdz ar to ar "zināmu balsu vairākumu varam rēķināties", lai, lieki nekavējoties, nepieciešamības gadījumā to piedāvātu izvērtēšanai Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, atzīmēja Siliņa.

19:33 Ar augstu varbūtības pakāpi "Jaunās vienotības" (JV) izvirzīto Ministru prezidenta amata kandidāti Eviku Siliņu šim amatam varētu nominēt arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aģentūrai LETA sacīja "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Politiķis skaidroja, ka viņam patlaban neesot indikāciju, ka premjera amatam varētu tikt nominēts kāds cits politiķis.

Gadījumā, ja Rinkēvičs uzticēs Siliņai veidot jauno valdību, AS uzklausīs Siliņas piedāvājumu, kādi ir viņas mērķi īsākam un ilgākam termiņam, teica Tavars.

19:29 Ja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nolemtu izvirzīt "Jaunās vienotības" (JV) kandidāti Eviku Siliņu, tad politiķe spētu izveidot spēcīgu, dinamisku valdību, to šodien preses konferencē uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pie šādas notikumu attīstības Siliņa varētu strauji virzīties uz priekšu savā darbībā, un JV politiķe var rēķināties "pilnu, viengabalainu manu atbalstu", akcentēja Kariņš.

Iepriekš arī JV Saeimas frakcija atbalstīja Siliņas kandidatūru premjera amatam.

JV virzītā valdības vadītāja amata kandidāte ievēlēta 14.Saeimā no JV saraksta. Vidzemes vēlēšanu apgabalā Siliņa ieguva trešo labāko rezultātu no JV kandidātiem, saņemot 4509 plusus un 2154 svītrojumus.

"Jaunās vienotības" premjera amata kandidāte dzimusi 1975.gadā. Viņa studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.

Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte, kā arī izdevniecības "Tēva mantojums" dibinātāja.

2011.gada novembrī politiķe kļuva par iekšlietu ministra padomnieci juridiskajos jautājumos, bet 2013.gada janvārī par Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentāro sekretāri. 2018.gada septembrī Siliņa atkārtoti kļuva par IeM parlamentāro sekretāri.

Siliņa 2018.gada oktobrī kandidēja 13.Saeimas vēlēšanās JV sarakstā.

2019.gada februārī viņa atstāja IeM parlamentārās sekretāres amatu un kļuva par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentāro sekretāri.

Kopš 2022.gada decembra līdz ar Kariņa otrās valdības darba sākumu Siliņa ir labklājības ministre. Politiķe arī ir JV lielākās partijas "Vienotība" valdes locekle.

Jau vēstīts, ka ierasti pēc konsultēšanās ar politiķiem Valsts prezidents atbilstoši Satversmei nominē premjera kandidātu.

Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu. Kariņš ceturtdien Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.

Opozīcijas partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un "Latvija pirmajā vietā" - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.