Raidījums: Avens plāno izmantot visus juridiskos līdzekļus Latvijas pilsonības saglabāšanai

© Ģirts Ozoliņš/f64

Savulaik Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātais miljardieris, Krievijas "Alfa Bank" dibinātājs un akcionārs Pjotrs Avens plāno izmantot visus juridiskos līdzekļus, lai saglabātu Latvijas pilsonību, vēsta "TV3 Ziņas".

Sankcijām pakļautais Krievijas miljardieris TV3 apgalvoja, ka Latviju uzskata par savām mājām. Viņš uzsvēra, ka vairāk nekā gadu dzīvojot Latvijā, ir Latvijas nodokļu rezidents un ir izstājies no visiem amatiem "Alfa Group" uzņēmumos jau kopš 2022.gada marta. Tāpat, pēc Avena teiktā, viņš jau gadu gaida Kipras varas iestāžu atļauju, lai pabeigtu savu Krievijas biznesa pārdošanas procesu.

"Mana ģimene vēsturiski ir saistīta ar Latviju, un es uzskatu to par savu māju," pauda Avens, uzsverot, ka ir pārliecināts - viņš ir ievērojis Pilsonības likumā noteikto, un nav veicis darbības, kas varētu pamatot pilsonības atņemšanu.

Satversmes aizsardzības birojā (SAB) raidījumam nekomentēja, kad varētu tikt pieņemts lēmums par Latvijas pilsonības anulēšanu, norādot, ka ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos dokumentē un kontrolē Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde, Robežsardze, diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības un Ārlietu ministrijas konsulārais departaments.

Ja Avenam pilsonība tiks atņemta, viņš juridisko cīņu varēs turpināt likumos noteiktajā kārtībā.

Jau ziņots, ka SAB savā atzinumā par Latvijas pilsonības iespējamo atņemšanu Avenam ņems vērā ASV noteiktās sankcijas.

ASV Finanšu ministrija noteikusi sankcijas abiem "Alfa Bank" dibinātājiem un akcionāriem Avenam un Mihailam Fridmanam.

Viņi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pameta valsti, tomēr nonāca Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas sankciju sarakstos. Arī pašai bankai ir piemērotas ES un ASV sankcijas.

Lielbritānijas valdība Fridmanu un Avenu dēvē par "prokremliski noskaņotiem oligarhiem", kas cieši saistīti ar Putinu. ES sankciju sarakstā Avens nodēvēts par vienu no Putinam tuvākajiem oligarhiem, kurš aktīvi sniedzis materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju, un guvis no tiem labumu.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.