Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija nav apmierināta ar dzimumnoziedznieku pāraudzināšanas plāna izpildi. Komisijas vadītājam Ainaram Latkovskim (Vienotība) radies priekšstats, ka atbildīgajām iestādēm tā ir piektās vai sestās pakāpes prioritāte, savukārt Jānis Ādamsons ir krietni skarbāks: "Atbildīgās iestādes nav nolaidušās no saviem augstumiem un nestaigā pa zemi!"
Rīcības plāns nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību 2010.–2013. ir domāts, lai savstarpēji koordinētu dažādas iestādes, kurām jārūpējas par bērnu drošību. Komisijā pārrunātais liecina, ka sapratne un sadarbība ne vienmēr notiek augstākajā līmenī. A. Latkovska vārdiem izsakoties, nav pārliecības, ka ierēdņi censtos tā, ka asinis tek pa degunu. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija (IzM) lepojas, ka pārbaudēs neviens skolu direktors nav pieķerts melojam par savu sodāmību. Taču ministrija piemirsusi, ka likums uzliek par pienākumu pārbaudīt visus darbiniekus, kuri strādā ar bērniem, tostarp saimniecības vadītājus un sētniekus. Statistika liecina, ka aptuveni 10% iestāžu vadītāju nenoskaidro, kādus cilvēkus pieņem darbā. Pērn veiktas 309 pārbaudes, un 35 gadījumos iestādes vadītājs nebija pieprasījis izziņas no Sodu reģistra par visiem darbiniekiem. Labklājības ministrijas bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa norāda, ka bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai ir iespējas šādus priekšniekus atlaist, taču tas nav kontroles mērķis. Saeimas komisija IzM ieteica atkārtoti informēt skolu vadītājus, ka jāievēro visi likumi un jāpārbauda visi darbinieki.
Komisijā tika pārrunāti arī dažādi veidi, kā ierobežot dzimumnoziedzniekus. Joprojām aktuāli ir ierosinājumi izmantot ķīmisko kastrāciju un veidot publiski pieejamu pedofilu reģistru. Iekšlietu ministrija uzsver, ka jau no 30. aprīļa patruļpolicijas darbiniekiem būs iespēja piekļūt datiem, kas saistīti ar dzimumnoziegumiem. Tas nozīmē, ka, piemēram, ceļu policists ne tikai pārbaudīs autovadītāja dokumentus, bet arī viņa sodāmību un tādējādi veiks iekšējo preventīvo darbību.
Savukārt no 1. jūlija dzimumnoziedzniekus, kuri vērsušies pret bērniem, pēc atbrīvošanas vairs neuzraudzīs policija, bet gan Valsts probācijas dienests (VPD). No 2013. gada dienests no policijas pārņems visu dzimumnoziedznieku uzraudzību. Par spīti līdzekļu trūkumam, VPD nolēmis par pašu līdzekļiem turpināt Norvēģijas aizsākto projektu, kas seksuālo noziedznieku uzraudzību un profilaksi uzsāk jau ieslodzījuma vietās.
VPD pārstāve Kristiāna Lapiņa norāda, ka algu samazināšana par 2% preventīvo darbu neveicinās. "Cilvēki ir daudz mācījušies, un tas ir daudz no viņiem prasījis. Baidāmies, ka speciālisti varētu vienkārši izdegt," stāsta K. Lapiņa. Viņa uzsver, ka darbs ar seksuālajiem noziedzniekiem ir "emocionāli šausminošs".
Septembrī komisijā plāna izpilde tiks pārrunāta vēlreiz, pieaicinot arī nevalstiskās organizācijas.