Lidostas "Rīga" vadītāja: Aviokravu plūsmu uz Rīgas lidostu pēc kara sākuma Ukrainā pagaidām neizdodas atjaunot

Starptautiskajā lidostā "Rīga" šogad varētu saņemt aptuveni 20 000 tonnu kravu un visi mēģinājumi pēc kara sākuma Ukrainā atjaunot aviokravu plūsmu kādreizējos apmērs nav bijuši sekmīgi, intervijā aģentūrai LETA atzina lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Krievijas gaisa telpa joprojām ir slēgta un pārvadātāji nevar šurp atlidot pa taisno no Ķīnas. Turklāt, visdrīzāk, tas nemainīsies arī tuvākajos gados, un ir jādomā alternatīvi varianti. Diemžēl tie top lēni, jo bieži vien apkārtceļi gluži vienkārši nav izdevīgi," stāstīja lidostas vadītāja.

Arī nesen bijuši testa lidojumi, bet secinājums bija, ka tas tomēr ir neizdevīgi, salīdzinot ar alternatīvajiem piegādes veidiem. Tādēļ pašlaik lielākā daļa aviokravu, kas nonāk Eiropā, tiek vestas uz citām lidostām un Latvijā nonāk pa zemes ceļiem.

Odiņa uzsvēra, ka tādēļ, paturot prātā arī Ķīnu, tomēr ir jādomā par citiem virzieniem, ar kuriem strādāt.

"Mēs turpinām strādāt pie dažādiem variantiem un ceram, ka kaut ko dos arī ASV Federālās aviācijas administrācijas (FAA) auditā Latvijai piešķirtā pirmā kategorija, jo tas paver iespēju Latvijas pārvadātājiem veikt tiešos lidojumus uz Ameriku, kā arī ASV puse ir vairāk ieinteresēta veikt lidojumus uz Rīgu. Šādi pārvadājumi vienmēr ir stāsts par sadarbību, jo mūsu pārvadātājiem noteikti ir jāatrod partneri otrā pusē, lai šīs lielās starpkontinentālās lidmašīnas varētu piepildīt. Kravu pārvadātāji ir ieinteresēti, un, visdrīzāk, viņi arī būs pirmie, kuri sāks lidojumus uz ASV," sacīja lidostas vadītāja.

Tāpat, pēc viņas teiktā, perspektīvi varētu būt pasažieru lidmašīnu lidojumi, jo pašlaik ir redzams, ka Amerikas virzienā ir pieprasījums un praktiski nav nekāda piedāvājuma. Ir pietiekami daudz pasažieru, kuri katru mēnesi dodas uz Ameriku un izmanto Frankfurtes, Minhenes, Amsterdamas vai Helsinku lidostu.

Odiņa uzsvēra, ka pašlaik Baltijā nevienam citam bez Latvijas nav FAA kategorijas, un tādēļ pat teorētiski nav iespējams veikt tiešos lidojumus ar ASV.

"Šī ir mūsu iespēja, ko vajadzētu izmantot tuvākajos gados un sākt šos lidojumus. Ja mums ir savienotie reisi ar Palangu, Turku un citām mazākām lidostām, tad mēs no tām varam iegūt pasažierus, kuriem ir interese lidot uz Ameriku. Es tam redzu potenciālu," uzsvēra Odiņa.

Jau vēstīts, ka pēc kara sākuma Ukrainā Eiropas Savienība aizliedza savā teritorijā nolaisties Krievijā reģistrētām lidmašīnām. Savukārt Krievija kā atbildes soli slēdza gaisa telpu to valstu aviokompānijām, kuras ieviesa sankcijas pret Krieviju. Rezultātā uz Baltiju ir kļuvuši neizdevīgi lidojumi no Ķīnas un citām Āzijas valstīm, kuras ir nozīmīgs e-komercijas kravu sūtījumu centrs.

2022.gadā Rīgas lidostā tika saņemts 21 100 tonnu aviokravu, kas ir par 24% mazāk nekā 2021.gadā.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.