Ar necerēti lielu iedzīvotāju aktivitāti otrdien sākās 2011. gada tautas skaitīšanas pirmais posms. Desmit dienu mājaslapā www.tautasskaitisana.lv ikviens var aizpildīt anketu tiešsaistē.
Milzu interese pāris stundas radīja problēmas ar datu ievadi, jo lapa nespēja apstrādāt pieprasījumu, kas bija mērāms vienlaikus septiņu līdz astoņu tūkstošu respondentu skaitā. Pirmās dienas rezultāti līdz pulksten 17 liecina, ka internetā aizpildītās anketas aptver datus 45 775 personām.
Šī ir pirmā tautas skaitīšana Latvijā, kad anketas var aizpildīt elektroniski. Iedzīvotājiem tiek uzdoti jautājumi par ģimenes stāvokli, ekonomisko aktivitāti, izglītību, tautību, valodu, kuru pārsvarā lieto mājās. Tāpat vaicā arī par mājokli un emigrējušām personām, taču izpaliek virkne citu jautājumu.
"Anketās varēja iekļaut vairāk praktisku jautājumu, tādu, kas valstij vēl nav zināmi par mums – ka esam talantīgi, runājam vairākās valodās un strādājam vairākos darbos, lai varētu izdzīvot, un vēl citas lietas, kas statistiski interesanti izskatītos. Bet tiks izmērīts, vai mēs dzīvojam šķūnī vai dzīvoklī, vai mums ir apkure. Par televizoru skatīšanos un interneta lietošanu arī nejautā, par kaķiem un suņiem arī ne. Kādreiz jautāja vismaz par govīm," saka Vidzemes augstskolas lektors Kaspars Rūklis.
Viņš atminas, ka vēl padomju laikos viņa mamma bijusi tautas skaitītāja un tolaik iedzīvotājiem vaicāja ne tikai aitu un cūku skaitu, bet arī vagu daudzumu. "Dīvaini, ka mūsdienīgā vidē nevaicā interesantus faktus. Vienīgais, ko pavaicā saistībā ar valodām, ir tas, vai lietojam latgaliešu valodu," izbrīnīts ir aptaujas anketas aizpildītājs.
Savukārt kruīzu vadītājs Andris Engers norāda, ka viņš nepiedalīsies tautas skaitīšanā, jo viņu ir aizkaitinājusi Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sūtītā vēstule par šo kampaņu latviešu un krievu valodā. "Es bilingvālā valstī nepiedalīšos tautas skaitīšanā, un arī neviens no maniem paziņām šā paša iemesla dēļ netaisās skaitīties," neapmierinātību pauž A. Engers.
Savukārt madoniete Žeņa Kozlova ar aptaujas anketas aizpildīšanu nesteidzas. Viņa jokodamās teic: "Vismaz kāds apciemos dzīvoklī. Varēs parunāties un pastāstīt tautas skaitītājam nepieciešamo informāciju."
Tautas skaitīšanas likums uzliek par pienākumu ikvienam iedzīvotājam pēc skaitītāju pieprasījuma sniegt viņiem patiesu informāciju. Skaitītājiem ir tiesības pieprasīt, lai iedzīvotāji uzrāda personu apliecinošus dokumentus vienīgi gadījumos, kad nepieciešams precizēt sniegto informāciju. Taču nekur nav atrunāta iespēja atteikties no informācijas sniegšanas. "CSP nav represīva iestāde un nevienu nevar piespiest sniegt informāciju, taču piedalīšanās tautas skaitīšanā ir ikviena iedzīvotāja pienākums pret valsti," Neatkarīgajai norāda CSP priekšniece Aija Žīgure. Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz par statistiskās informācijas neiesniegšanu uzlikt naudas sodu fiziskām personām līdz simt piecdesmit latiem.
Skaitīšanas otrais posms sāksies 17. martā un turpināsies līdz 31. maijam, kad pie tiem iedzīvotājiem, kuri nebūs aizpildījuši anketas internetā, dosies 1960 tautas skaitītāju.
Gatavojoties iedzīvotāju aptaujai internetā, CSP prioritāte ir bijusi datu drošība un konfidencialitāte. Statistiķi apgalvo, ka ir veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu neatļautu piekļuvi informācijai, tās sagrozīšanu vai izplatīšanu, nejaušu vai neatļautu iznīcināšanu. Visas tautas skaitīšanas procesā iesaistītās personas ir apmācītas informācijas drošības un datu aizsardzības jautājumos.