VVC par pārkāpumiem valsts valodas jomā 566 gadījumos piemērojis naudas sodu

© Kaspars Krafts/F64

Pērn Valsts valodas centrs (VVC) par pārkāpumiem valsts valodas jomā 566 gadījumos piemērojis naudas sodu, liecina iestādes darbības pārskats par 2022.gadu.

Pagājušajā gadā VVC veicis 2451 valsts valodas lietojumu reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanas pārbaudi, kas ir nedaudz mazāk nekā 2021.gadā. 2022.gadā saka 671 administratīvā pārkāpuma procesu, turklāt 664 gadījumos piemērots administratīvais sods.

Naudas sods pērn tikmēr piemērots 566 gadījumos (piemēroto naudas sodu kopsumma 60 480 eiro), savukārt brīdinājums piemērots 98 gadījumos.

Gadu pirms tam VVC sāka 531 administratīvā pārkāpuma procesu.

Kopumā pērn izskatīta 861 (2021.gadā - 626) fizisku un juridisku personu sūdzība par iespējamiem pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā.

VVC skaidro, ka administratīvo pārkāpumu skaits būtiski nemazināsies, tikmēr valsts valodas inspektoru darba intensitāte paliks nemainīgi augsta.

Centrs atzīst, ka darbības rezultatīvo rādītāju izpilde valodas kontroles jomā nodrošināta daļēji. Konstatēto pārkāpumu valsts valodas lietošanas jomā īpatsvars ir salīdzinoši augsts. Lai panāktu Valsts valodas likuma un citu ar valsts valodas lietošanu saistīto normatīvo aktu izpildes atbilstību, vairāk resursu jāvelta konsultatīvajam darbam, sniedzot sabiedrībai skaidrojumus par Valsts valodas likuma un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu prasību piemērošanu.

Arī sabiedrisko palīgu institūta paplašināšana norit lēni, interese par sabiedriskā darba veikšanu valodas jomā ir būtiski samazinājusies. VVC stratēģiski plāno uzlabot sabiedrisko palīgu mācību kvalitāti un aktualitāti, kā arī rūpējas par pozitīvu institūta tēlu sabiedrībā.

VVC noteikto mērķu sasniegšanu kavē vairāki faktori - sabiedrības pārmērīgā politizācija, kas būtiski apgrūtina valsts tiešās pārvaldes iestāžu lēmumu savlaicīgu un pilnvērtīgu izpildi, un iestādes personāla mainība, kas samazina darbaspēka resursus.

Mērķu sasniegšanu tikmēr veicina iestādes personāla augstais profesionālās kvalifikācijas līmenis un darba pieredze, kā arī sabiedrības izpratne par valodu kā konstitucionālu vērtību.

Latvijā

Šobrīd norit balsošana par titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā". Par titulu sacenšas trīs cilvēki - Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, animācijas filmas "Strume" režisors Gints Zilbalodis un Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. Valsts prezidents šajā saistībā vēries ar lūgumu pie sabiedrības.

Svarīgākais