Vērienīgā operācijā Latvijā un Ukrainā aiztur telefonkrāpniekus

© Valsts policija

Turpinot šķetināt starptautiskas telefonkrāpnieku grupas lietu, Latvijā un Ukrainā aizturēti vēl vairāki organizētās noziedzības dalībnieki, informēja Valsts policijā.

Iepriekš ziņots, ka noziedzīgās grupas darbība tika pārtraukta 2023.gada 15.martā, aizturot desmit grupas dalībniekus Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā. Tomēr, turpinot izmeklēšanu, tika konstatēts, ka organizētas noziedzīgas grupas apmērs bija lielāks un līdz šim neaizturētie tās dalībnieki bija vienojušies atjaunot zvana centra darbību, tādējādi turpinot iesākto noziegumu.

Laikā no 2023.gada 1.augusta līdz 2023.gada 4.augustam vienlaicīgi Latvijā un Ukrainā tika veiktas personu aizturēšanas - Ukrainā aizturēti vēl pieci organizētās grupas dalībnieki, kuru dzīvesvietās veiktas kratīšanas, un Latvijā aizturētas tās personas, kuras bija iesaistītas krāpšanas rezultātā iegūtu naudas līdzekļu tālākā legalizācijā un nodošanā Ukrainā esošiem organizētās grupas dalībniekiem.

Sākotnēji Latvijas policija konstatēja pēdējā laika telefonkrāpšanu tendenci, kad krāpnieki arvien biežāk uzdevās par Valsts policijas vai bankas drošības dienestu darbiniekiem, lai tādējādi iegūtu personu pieejas datus bankas kontiem.

Krāpnieki izdomāja dažādus stāstus, piemēram, ka šie dati esot nepieciešami, jo iedzīvotāja bankas kontā kāds veic nelikumīgas darbības. Zvana saņēmēja telefona ekrānā bija redzama maldīga informācija, ka ienākošais zvans tiek veikts no Latvijā reģistrēta abonenta numura, proti, no policijas vai bankas, taču patiesībā krāpnieki bija Ukrainā.

Ar numuru viltošanas tehnoloģiju krāpnieki var atdarināt jebkuras valsts tālruņa numuru, arī jebkuras privātpersonas vai uzņēmuma numuru. Zvanu centru operatori zvanīja Latvijas iedzīvotajiem un sarunājās krievu valodā.

Sarunas laikā viltus operators, norādot par it kā notiekošām krāpnieciskām darbībām Latvijas valstspiederīgā bankas kontā, ieguva personu kontu pieejas datus. Pēc tam naudas līdzekļi tika pārvirzīti no sazvanīto Latvijas valstspiederīgo kontiem uz citiem ar noziegumu saistīto personu kontiem, kas tika kontrolēti no organizētās noziedzīgas grupas dalībnieku puses.

Latvijas policija izveidoja apvienotu izmeklēšanas grupu (JIT) ar Ukrainu, un intensīvas sadarbības rezultātā izdevās pārtraukt šīs noziedzīgās grupas darbību. Veiksmīga starptautiska sadarbība, kuras rezultātā ir izdevies gan pārtraukt starptautiskas noziedzīgas grupas darbību, gan iegūt būtiskus pierādījumus ārpus Latvijas robežām, izdevās, pateicoties Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās "Eirojust" atbalstam.

Ar Ukrainu veiktās kopīgās izmeklēšanas laikā ir izdevies daļai Latvijas iedzīvotāju kompensēt zaudējumus, kas radušies zvanu centra operatoru krāpnieciskas rīcības rezultātā. Izmeklēšanā viens no mērķiem ir mantisko jautājumu risinājums, tāpēc viena no prioritātēm ir nodrošināt, ka visi cietušie, kas zaudējumus guvuši no šī noziedzīgā grupējuma darbības, saņem atlīdzības.

Izmeklēšanai zvanu centru lietās par telefonkrāpniecību ir augsta sarežģītības pakāpe, zvanu centrs atrodas vienā valstī, cietušās personas - dažādās citās valstīs, bet infrastruktūra, kas izveidota, lai slēptu gūto noziedzīgo naudu - vēl citās valstīs. Izmeklēšanas ir apjomīgas, laikietilpīgas, sarežģītas, tostarp, tehniski, jo tehniskie pierādījumi tiek profesionāli slēpti.

Atgūt līdzekļus un kompensēt cietušajām personām zaudējumus šīs kategorijas krimināllietās, ir bijis ambiciozākais izmeklēšanas mērķis, kas ir izdevies intensīvā un ciešā sadarbībā ar Ukrainas kolēģiem šajā krimināllietā, norāda policija.

Latvijas policijai kopīgo izmeklēšanas darbību laikā ir arī izdevies identificēt tās personas, kas noziedzīgo mantu ir glabājušas virtuālajā valūtā makos. Ir iesaldētas un arestētas dažādas virtuālās valūtas, kuru kopējo summa ir 229 000 eiro.

Valsts policija atgādina, ka ne banku, ne policijas darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu pieejas datus bankas kontiem. Saņemot šādu aizdomīgu zvanu, ieteicams sarunu neturpināt. Tāpat jāņem vērā, ka pēc nepazīstamas personas pieprasījuma nedrīkst savā datorā instalēt tādas programmatūras kā "AnyDesk" un "TeamViewer", ar kuru palīdzību krāpnieki parasti attālināti pieslēdzas bankas kontam un veic naudas līdzekļu paskaitījumus uz noziedzīgas grupas kontrolētiem banku kontiem.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.