Minimālo skolēnu skaitu klasē sasaistīs ar iedzīvotāju blīvumu konkrētajā teritorijā
Piektdien, 11.augustā, plkst.9.30 Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iepazīstinās ar izskatīšanai valdībā sagatavoto informatīvo ziņojumu "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā", aģentūru LETA informēja ministrijā.
Ziņojums paredz risinājumus izglītības kvalitātes celšanai, tostarp skolu tīkla reformai.
Preses konferencē piedalīsies izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), IZM valsts sekretāre Santa Šmīdlere un Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa.
Tikšanās ar mediju pārstāvjiem plānota ministrijas informācijas telpā "Zinātava", Vaļņu ielā 2.
Saskaņā ar maija nogalē valdības lemto IZM līdz šā gada 15.augustam jāiesniedz izskatīšanai informatīvais ziņojums par skolu tīkla optimizāciju.
LETA jau ziņoja, ka, lai izglītības iestāde varētu saņemt valsts budžeta finansējumu pilnā apjomā, plānots noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē atkarībā no urbanizācijas līmeņa, kā arī ievērot urbanizācijas līmeni - jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielāku skolēnu skaitu klasē un vairāk klašu komplektu būs nepieciešams nodrošināt.
Atbilstoši IZM redzējumam, valstspilsētās un administratīvajos centros minimālajam skolēnu skaitam visās četrās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēni. Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.-3. un 4.-6.klašu grupās minimālais skolēnu skaits, atbilstoši ministrijas iecerei, būtu 30 skolēni, bet 7.-9. un 10.-12.klašu grupās - 60 skolēni. Savukārt pierobežā un reti apdzīvotās pašvaldībām skolēnu skaitam trīs klašu grupās līdz 9.klasei būtu jābūt 30, bet vidusskolā - 60.
Kvantitatīvie kritēriji 1.-6.klašu grupā būs rekomendējoši, bet 7.-12.klašu grupā - saistoši visām pašvaldībām. Lēmumu par izglītības iestāžu tīkla reorganizāciju pašvaldībai būs jāpieņem, to saskaņojot ar ministriju.
Vienlaikus IZM pēc tikšanās ar partneriem par skolu tīkla reformēšanu nākusi klajā ar ieceri par atsevišķu finanšu programmu, lai atbalstītu pašvaldības un skolas, kas Latvijā atrodas pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.
Atbilstoši IZM iecerei pierobežas pašvaldībās, kurām tiek noteikts īpašs statuss valsts drošības apsvērumu dēļ, skolas varēs saglabāt pat, ja netiks sasniegts kvantitatīvajiem kritērijiem atbilstošs skolēnu skaits, tomēr šīm skolām būs jānodrošina skolēniem tādas pašas kvalitatīvas izglītības iespējas kā citviet Latvijā.
Šobrīd nav zināms, uz kurām konkrēti pašvaldībām jaunā finanšu programma varētu attiekties.