Sprindžuks sola negaisā cietušajām mājsaimniecībām finansiālu atbalstu

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Cilvēki, kuriem piederošo ēku jumtus pirmdien sabojāja stiprais negaiss, pilnīgi noteikti saņems kompensāciju postījumu novēršanai, vienīgi vēl nav zināms, cik tā būs liela, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Viņš skaidroja, ka pašvaldības, balstoties uz saviem saistošajiem noteikumiem, veidos dažādu pakāpju atbalstu vētrā cietušajiem iedzīvotājiem, ņemot vērā gan postījumu apmēru, gan cietušās mājsaimniecības turību. Katra pašvaldība šos nosacījumus varēšot nedaudz pielāgot atbilstoši savai situācijai.

Uz jautājumu, cik liels varētu būt maksimālās kompensācijas apmērs vienai mājsaimniecībai, Sprindžuks precīzi neatbildēja, taču pieļāva, ka summa varētu būt lielāka par 1000 eiro vai līdz pat dažiem tūkstošiem. Tikmēr Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis (LZS) Latvijas Televīzijā iepriekš pieļāva, ka maksimālā vienai mājsaimniecībai izmaksājamā summa Dobeles novadā varētu būt 2500-3000 eiro.

Sprindžuks intervijā TV3 uzsvēra, ka dažādās pašvaldībās negaisa postījumu apmērs ir atšķirīgs. "Dobeles novadā tās viennozīmīgi būs simtiem mājsaimniecību. Vilces, Zaļenieku pagastā Jelgavas novadā tie varētu būt desmiti, Tukuma novadā tie varētu būt arī daži desmiti, Kalkūnes pagastā Augšdaugavas novadā tie varētu būt 100-150, un Madonas novadā tie varētu būt daži jumti, tātad mazāks mērogs. Bet tie ir tie, kuri mums paši ir pieteikušies. Mums ir jādabū vēl pilna aina, jo vējš noteikti vēl kaut kur ir trāpījis," sacīja ministrs.

Viņš informēja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija otrdien visām pašvaldībām ir izsūtījusi aicinājumu sniegt informāciju par negaisa postījumiem. Pašvaldībām būšot savi saistošie noteikumi jāpiemēro konkrētajai situācijai un jāizmaksā iedzīvotājiem kompensācijas, bet valsts pēc tam "uzpildīs" pašvaldību budžetu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Šodien plkst.12 Finanšu ministrijā plānotajā tikšanās reizē ar piecu pašvaldību mēriem iecerēts izrunāt un vienoties par sliekšņiem kompensāciju izmaksai, lai nebūtu tā, ka "mājsaimniecība vienā novadā ir vērtīgāka vai nevērtīgāka", skaidroja ministrs.

Jau ziņots, ka pirmdien Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais