Rinkēvičs neapmierināts ar krīzes vadību: "Sagaidu aktīvu pašvaldības un atbildīgo ministriju rīcību"

© Prezidenta kanceleja

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs neapmierināts ar krīzes vadību pēc pirmdien notikušajiem postošajiem negaisiem.

Prezidents apmeklēja Dobeles novadu, kur vētras postījumi ir lieli. "Cilvēki ir sašutuši par lēno palīdzību un koordinācijas trūkumu. Sagaidu aktīvu pašvaldības un atbildīgo ministriju rīcību. Patlaban šī nav laba krīzes vadība," tviterī norādījis prezidents.

Aģentūra LETA novēroja, ka, tiekoties ar iedzīvotājiem pie Augstskalnes pagasta pārvaldes, Rinkēvičs pauda izpratni un solīja palīdzēt risināt jautājumu par materiālas palīdzības sniegšanu cietušajām saimniecībām.

Vairāki desmiti iedzīvotāju prezidentam pauda satraukumu par gausajiem birokrātijas procesiem un neatsaucīgiem apdrošinātājiem zaudējumu segšanā, kā arī par strauji pieaugošajiem kredītmaksājumiem bankās.

Tāpat iedzīvotāji pauda neizpratni, kāpēc valstī nav vēl ieviesta ātrās brīdināšanas sistēma par potenciāli bīstamām vētrām.

Dobeles domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis (LZS) aģentūrai LETA pastāstīja, ka vētras laikā norauti jumti un izsiti logiem simtiem ēku, sabojātas ļoti daudzas automašīnas un cita tehnika, kā arī pilnībā iznīcināti sējumi simtiem hektāru platībā.

Daudzviet iedzīvotāji palikuši bez ūdensapgādes un elektrības. Tāpat tiek apzināti vientuļie seniori, lai sniegtu viņiem nepieciešamo palīdzību, piemēram, ēdināšanu.

Gorskis norādīja, ka pašvaldība palīdzību vētrā skartajiem jau sniedz, bet par tālāko zaudējumu segšanu jāuzņemas atbildība ir valstij, jo pašvaldībai lieku līdzekļu nav. Tāpat viņš pauda neizpratni, kāpēc nav izsludināta ārkārtējā situācija novadā.

Jau ziņots, ka pirmdien Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru.

Latvijā

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.