Mežu ugunsgrēku ziņā šo vasaru Latvijā līdz šim nevar nosaukt par ārkārtēju, turklāt pēdējo nedēļu nokrišņi ir mazinājuši ugunsbīstamību mežos, intervijā aģentūrai LETA teica Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektors Arvīds Ozols.
Viņš informēja, ka līdz 1.augustam VMD ir reģistrējis un dzēsis 591 mežu ugunsgrēku ar kopējo izdegušo platību 626 hektāru (ha), no tiem 111 ha platībā ir degušas jaunaudzes, bet platību ziņā visvairāk ir dedzis Ādažu poligonā 320 ha, lai arī pašu ugunsgrēku skaits tur nav liels - 25.
"Tas, ka, pateicoties nokrišņiem, ugunsbīstamība šobrīd ir samazinājusies, ir fakts, jo pēdējā laikā ugunsgrēku skaits ir mazāks un arī platības ir nelielas, vietām pat mazākas par 0,01 ha. Pateicoties uzraudzības sistēmām, tie tiek ātri pamanīti un ātri var reaģēt," teica Ozols.
Viņš gan uzsvēra, ka vasara vēl nav beigusies, un, pieturoties sausiem un karstiem laika apstākļiem, ugunsbīstamība var strauji pieaugt. "Ir bijuši gadi, reti, bet ir, kad pēdējie mežu ugunsgrēki ir bijuši septembra beigās un pat oktobra sākumā," piebilda VMD vadītājs.
Ozols norādīja, ka šā gada vasaru pagaidām nevar nosaukt par ārkārtēju. "Pavasaris bija diezgan vēls ar daudz nokrišņu, kas sekmēja zāles augšanu, līdz ar to kūlas ugunsgrēku skaits pavasarī bija relatīvi neliels. Maijs un jūnijs bija ļoti, ļoti sauss," viņš minēja.
Tāpat Ozols atzīmēja, ja šogad pirmajā pusgadā bija 508 ugunsgrēki 600 ha platībā, tad 2022.gads bija samērā slapjš, pērn kopumā vasarā bija 391 ugunsgrēks ar kopējo platību 221 ha meža, 2021.gadā kopumā bija 466 ugunsgrēki 505 ha platībā, bet 2020.gadā kopumā bija 581 ugunsgrēks 528 ha platībā.
"Jāpiesit pie koka, bet pagaidām sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) - un arī paldies robežsardzei, jo divos gadījumos, kad dega kūdra un bija jāizmanto viņu helikopteru palīdzība, - mēs šo situāciju līdz šim esam labi kontrolējuši un dienests ir gatavībā reaģēt, ja gadās kāda ķeza," teica dienesta ģenerāldirektors.
Jautāts, kas ir visbiežākie iemesli ugunsgrēkiem mežos, Ozols norādīja, ka cilvēks ir vismaz 90% gadījumu iemesls mežu ugunsgrēkiem. "Galvenie iemesli ir neuzmanīga rīcība ar uguni, un ugunsgrēks izceļas cilvēku darbības, bezdarbības vai dažos gadījumos ļaunprātīgas darbības rezultātā. Piemēram, šogad bija viens gadījums Ventspils pusē, kur, pateicoties dažādu dienestu sadarbībai, vainīgais tika noķerts. Tomēr arī šogad ir 12 gadījumi, kad meža ugunsgrēku cēlonis ir zibens," stāstīja VMD ģenerāldirektors.
Viņš uzvēra, ka, lai pasargātu mežus un paši sevi no bīstamības, kas rodas no mežu ugunsgrēkiem, ir vienkārši atbildīgi jāuzvedas mežā un šķiltavas, sērkociņi ir jāatstāj mājās.
