"Tet" šogad konstatējis vairāk nekā 1600 DDoS uzbrukumu

© f64.lv, Kaspars Krafts

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" šogad septiņos mēnešos konstatējis nedaudz vairāk kā 1600 pakalpojumu atteices jeb DDoS uzbrukumu, saka "Tet" galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins.

"Tet" pamattīklā pētot DDoS uzbrukumu tendences, secināts, ka to skaits ir samazinājies - pagājušajā gada septiņos mēnešos tika fiksēti vairāk nekā 2500 DDoS uzbrukumi.

Vienlaikus Ņikitins norādīja, lai gan kopējais DDos uzbrukumu skaits ir samazinājies, ir pieaugusi uzbrukuma intensitāte.

Tāpat "Tet" novērojis, ka gada laikā par 89% ir palielinājusies atteices uzbrukumu plūsma. 2023.gada pirmajos sešos mēnešos uz vienu IP adresi tā bija 83 gigabiti sekundē (gbit/s), savukārt šogad - 157 gbit/s. Ņikitins skaidro, ka tas ir saistīts ar tehnoloģiskiem sasniegumiem un uzbrucējiem pieejamajiem resursiem vai izmaiņām uzbrukuma stratēģijās.

"Tet" arī novērojis, ka digitālajā vidē mazāk uzbrūk labi aizsargātām sistēmām, jo laika un ieguldījuma attiecība pret ieguvumu pieaug. Ļaundari biežāk izvēlas viegli apejamas aizsardzības sistēmas, jo nevēlas tērēt laiku izaicinājumiem, kurus ir grūti pārvarēt.

Pēc "Tet" izvērtējuma, arī secināts, ka pašlaik mēdz eksperimentēt ar uzbrukuma tipiem, mēģinot atrast vājākās vietas upura infrastruktūrā. Ja tas izdodas, tad šīs vājās vietas tiek maksimāli izmantotas, radot apdraudējumu gan indivīdam, gan uzņēmumam.

Ņikitins atgādināja, ka ir svarīgi nodrošināt infrastruktūras plaša spektra aizsardzību, lai nedotu uzbrucējiem papildu iespējas nodarīt zaudējumus biznesam.

Latvijā

Maskavā oficiālā vizītē ieradās Slovākijas parlamenta deputātu delegācija, ko vadīja prokrieviski noskaņotais parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Danko. Kopā ar viņu bija arī deputāti no prokremliskā premjerministra Roberta Fico vadītās partijas “Kurss – sociāldemokrātija”. Vizītes mērķis: risināt gāzes piegādes jautājumus un stiprināt draudzību ar diktatoru Putinu. Slovākijas lidmašīnai nācās mest līkumu ap Poliju, lidojot pāri Čehijai un Vācijai. Toties Latvija laipni atļāva izmantot savu gaisa telpu. Tas bija diplomātisks solis vai arī tam piemita kāda morāles drumsla? Par to jautājām sociologam Aigaram Freimanim un politologam Andim Kudoram.

Svarīgākais