Stājas spēkā 15 000 eiro naudas sods un nosacīta brīvības atņemšana kādam zemniekam
Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments piektdien nolēmis neierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā par viltota izlīguma starp zemnieku saimniecībām izmantošanu un krāpšanas mēģinājumu, līdz ar to ir stājies apgabaltiesas spriedums, ar kuru apsūdzētais zemnieks sodīts ar naudas sodu 15 000 eiro un nosacītu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un četriem mēnešiem.
Kā aģentūru LETA informēja AT, kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas nolemto bija iesniegusi apsūdzētā aizstāve.
AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesa ir atkārtoti izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus un argumentēti atzinusi, ka apsūdzētā vainīgums viltota dokumenta izmantošanā mantkārīgā nolūkā un mēģinājumā ar viltu iegūt svešu mantu lielā apmērā ir pierādīts.
Tiesā konstatēja, ka apsūdzētā aizstāves kasācijas sūdzības argumenti faktiski pauž sūdzības iesniedzējas neapmierinātību ar tiem secinājumiem, kādus izdarījusi apelācijas instances tiesa, izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ.
AT norādīja, ka apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un argumentēti secinājusi, ka izlīgumā par 27 000 latu (38 417 eiro) parādsaistību, lietojuma procentu un līgumsoda piedziņu no lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības "Ēdoles Druvas" zemnieku saimniecības "Ezernieki" un apsūdzētā labā atdarināti lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības "Ēdoles Druvas" un zemnieku saimniecības "Ezernieki" pārstāvju paraksti un atspoguļotas patiesībai neatbilstošas ziņas par saistību esību un šķīrējtiesas līgumu.
Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka apsūdzētais, apzinoties, ka izlīgums ir viltots, izmantoja to sava un zemnieku saimniecības "Ezernieki" mantiskā stāvokļa uzlabošanai, ar pilnvarotās personas starpniecību iesniedzot izlīgumu Kurzemes reģionālajā šķīrējtiesā kā pamatojumu prasības pieteikumam par parāda piedziņu no "Ēdoles Druvas".
Tāpat AT norādīja, ka apelācijas instances tiesa, nosakot sodu naudas soda veidā, ir izvērtējusi apsūdzētā mantisko stāvokli, un savus atzinumus šajā daļā pamatojusi ar paša apsūdzētā liecībām.