Pirms pandēmijas atšķirības starp lidojumu skaitu ziemas un vasaras sezonā bija daudz izteiktākas, "pīķi" vasarā bija daudz lielāki, tad tagad arī lidojumu skaits sezonās vairāk izlīdzinās un starpība starp vasaru un ziemu vairs nav tik liela kā kādreiz. Mums kā lidostai tas ir pluss, jo mēs vienmērīgāk varam plānot savus resursus, darbinieku skaitu un budžetu, intervijā aģentūrai LETA vēsta lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.
Vai ziemas lidojumu sezonā, nākamajā vasaras sezonā varētu parādīties jauni galamērķi, uz kuriem varēs aizlidot no Rīgas?
Mums jau aptuveni ir zināms ziemas lidojumu sezonas saraksts. Protams, vēl var būt pārsteigumi, bet jau tagad ir skaidrs, ka "airBaltic" piedāvās vairākus jaunus maršrutus, atjaunosies vairāki ziemas maršruti, kuros nelido vasarā.
Jaunas aviokompānijas gan sevi nav pieteikušas. Taču, piemēram, šogad lidot no Rīgas sāka trīs jaunas aviokompānijas - Grieķijas "Aegean", Melnkalnes "Air Montenegro" kopā ar Ukrainas tūrisma kompāniju "Join Up!" un Turcijas "Mavi Gok Airlines" kopā ar tūrisma kompāniju "Anex Tour". "Ryanair" arī sāka izpildīt tūrisma kompānijas "Itaka" maršrutus. Šajā sezonā bija 11 jauni maršruti.
Savukārt nākamajā ziemas lidojumu sezonā aviokompānijas piedāvās par 16% vairāk sēdvietu, nekā tas bija pērn. Attiecīgi lidojumu skaits būs lielāks. Piemēram, lielāka lidojumu kapacitāte būs Šveices maršrutos, arī uz Grieķiju, Kipru, Portugāli. Šobrīd sistēmā jau ir arī trīs jauni maršruti - uz Agādīru Marokā, Alikanti Spānijā un Akabu Jordānijā.
Vai ir arī aviokompānijas, kuras no Rīgas varētu aiziet?
Neviens neaiziet pilnībā.
Mēs esam dzirdējuši, ka "Wizz Air" plāno samazināt savus lidojumus līdz minimumam. Viņi savu bāzi Rīgā slēdza jau Covid-19 laikā, bet tagad ir pasludinājuši, ka nelidos arī uz Londonu. Galvenie iemesli ir vienkārši - mūsu iedzīvotāju pirktspēja un konkurence, kas šeit ir. Uz Londonu no Rīgas lido vairākas aviokompānijas, un, protams, tās izvērtē, kur savas lidmašīnas izvietot ir izdevīgāk. Te pat nav runa, cik šie lidojumi ir piepildīti, jo tieši uz Londonu ir vieni no piepildītākajiem reisiem - par 90 līdz 95% -, bet aviokompānija acīmredzot ir lēmusi, ka šī lidmašīna, kas lidoja starp Rīgu un Londonu, kādā citā valstī varētu nopelnīt vairāk. Ja konkurence ir liela un iedzīvotāju pirktspēja zema, tad biļešu cenas tu palielināt nevari, un peļņa no viena lidojuma var būt niecīga. Citās valstīs ir citādāk.
Nedaudz mazāk lidos arī "Norwegian", iespējams, vēl kāda aviokompānija kaut ko samazinās. Mums ir žēl, ka tā notiek, bet konkurence tieši zemo cenu aviokompāniju vidū šeit ir pietiekami liela. Tādēļ arī laiku pa laikam kāds aiziet, lai pēc tam atgrieztos. "Wizz Air" ir tieši šāds piemērs. Es ļoti ceru, ka nākamajā vasaras sezonā viņi lidojumu skaitu atkal palielinās.
Savukārt mūsu kā lidostas tarifu politika ir ļoti labvēlīga un, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, mēs esam labākā pozīcijā. Turklāt, ja mēs skatāmies uz pārējām Baltijas valstu lidostām, tad mēs noteikti neatkopjamies sliktāk un esam līderpozīcijās, kuras nekad pret Viļņu un Tallinu arī neesam zaudējuši. Arī, ja mēs skatāmies uz valstīm kopumā, jo Lietuvā ir trīs lidostas, tad mums pašlaik ir 42% no Baltijas tirgus, Lietuvai - 39% un Igaunijai - 19%. Savukārt, ja mēs salīdzinām Rīgu un Viļņu, kas ir mūsu tiešākais konkurents, tad Rīga sešos mēnešos ir apkalpojusi par vienu miljonu vairāk pasažieru. Tā ir milzīga starpība. Savukārt ne Kauņā, ne Palangā, ne Tallinā nav īpaši attīstīts savienoto lidojumu tīkls, un līdz ar to mēs esam konkurētspējīgāki un piedāvājam produktu, ko šīs lidostas nepiedāvā.
Kuri pašlaik ir pieprasītākie un noslogotākie lidojumu maršruti?
Visnoslogotākie pašlaik [nedēļā, kad notika intervija] ir deviņi "Ryanair" maršruti - Dublina, Ķelne, Vīne, Prāga, Īstmidlanda, Mančestra, Krakova, Malta un Brisele. No "airBaltic" reisiem noslogotākie ir Tivata, Erevāna, Burgas, Korfu un Herakliona.
No atpūtas ceļojumu galamērķiem šovasar visaizpildītākie lidojumi ir uz Melnkalni, Bulgāriju un Armēniju. Savukārt, ja mēs skatāmies uz pirmo pusgadu kopumā, tad visvairāk pasažieru ir pārvadāts uz Londonu - 8% no kopējā pasažieru skaita. Seko Helsinki ar nedaudz vairāk par 5%, kā arī Oslo, Tallina, Stokholma, Frankfurte, Viļņa, Belgrada, Berlīne, Varšava un Vīne, kur visos ir aptuveni 3-4% no kopējā pasažieru skaita.