Lidosta "Rīga": jūlijā vairāk nekā ceturtdaļa Rīgas lidostā ir tranzīta pasažieri

Starptautiskajā lidostā "Rīga" apkalpoto aviopasažieru skaits jau oktobrī varētu sasniegt pagājušā gada apjomu, bet gadu kopumā lidosta varētu noslēgt ar 6,6 miljoniem pasažieru, intervijā aģentūrai LETA prognozēja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa. Taču 2019.gada Rīgas lidostas rekords - 7,8 miljoni pasažieru – šogad noteikti netiks sasniegts un ar to lidosta nerēķinās arī nākamgad

Nu jau vasara un atvaļinājumu sezona, kad ir lielākais aviopasažieru skaits, ir pāri pusei. Kāds lidostā izskatās šis gads pasažieru skaita ziņā? Vai ir izdevies sasniegt nospraustos mērķus?

Šobrīd noteikti ir labāk, nekā bija plānots. Līdz jūlija vidum mēs esam apkalpojuši jau 3,4 miljonus pasažieru, kas ir par 34% labāk nekā pagājušajā gadā. Tostarp jūnijā mēs apkalpojām 636 000 pasažieru un pirmajās divās jūlija nedēļās jau 362 000 pasažieru. Mēs prognozējam, ka 5,3 miljonus pasažieru, ar ko pabeidzām pagājušo gadu, šogad varētu sasniegt jau oktobrī. Kopumā šo gadu mēs varētu pabeigt ar 6,6 miljoniem pasažieru. Tas ir ļoti labs rezultāts. Šā gada budžetā mēs bijām plānojuši aptuveni 6,3 miljonus pasažieru, un tagad ir redzams, ka pasažieru skaits būs par 300 000, varbūt pat 400 000 lielāks.

Priecē, ka palielinās pasažieru skaits, kuri lido tranzītā. Jūlijā tie jau ir 26% no visiem pasažieriem. Gan Covid-19 laikā, gan pēc kara sākuma Ukrainā tieši tranzīta pasažieru skaits kritās dramatiski, un līdz ar to pamatīgi izjuka arī tranzīta plūsma no Rīgas lidostas. Šovasar, pateicoties jaunajiem galamērķiem, ko ir ieviesis "airBaltic" un kuri ir pievilcīgi tranzīta pasažieriem, to skaits ir būtiski palielinājies. Pašlaik "airBaltic" nodrošina aptuveni 98% no visiem tranzīta pasažieriem Rīgas lidostā. Pārējie ir "Uzbekistan Airways", "LOT" un "Lufthansa", bet to pārvadāto tranzīta pasažieru skaits ir neliels.

Pēc kara sākuma arī tika ieviestas sankcijas un pārtraukti lidojumi no un uz Krieviju un Baltkrieviju. Pasažieri šajos virzienos pirms tam veidoja diezgan lielu daļu Rīgas lidostā. Jūsu teiktais nozīmē, ka šos virzienus pašlaik jau ir izdevies veiksmīgi aizstāt?

Pilnībā aizstāt šo plūsmu tik ātri nevar, jo no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pirms visām krīzēm 2019.gadā tomēr bija 1,25 miljoni pasažieru gadā. Taču jaunie maršruti zināmā mērā to aizstāj un ļauj mums atkal būt par pilnvērtīgu tranzīta centru Baltijā un arī Ziemeļvalstīs. Tomēr pilnībā to tik ātri aizstāt nevar, jo tas bija liels apjoms - 16% no mūsu kopējā pasažieru skaita 2019.gadā.

Bet, kas attiecas uz tiešo reisu pasažieriem jeb tiem, kuri lido tikai no Rīgas un atpakaļ, mēs jau praktiski esam sasnieguši 2019.gada līmeni. Nedēļa no nedēļas, protams, atšķiras, bet kopumā mēs no 2019.gada līmeņa atpaliekam tikai par 3-4%, tā ka šis rādītājs jau gandrīz ir sasniegts.

Taču kopumā 2019.gadā Rīgas lidosta apkalpoja 7,8 miljonus pasažieru, un šis skaitlis šogad noteikti vēl netiks sasniegts, un, vai tas izdosies nākamgad, arī vēl ir liels jautājums. 2024.gada budžetā mēs noteikti plānosim mazāku pasažieru skaitu.

No un uz kurieni pašlaik ir lielākās tranzīta pasažieru plūsmas?

Visvairāk tranzīta pasažieri dodas no un uz Tallinu, Viļņu, Palangu, Tamperi, Tbilisi, Bukaresti, Erevānu, Kitili. Šajos lidojumos ir 40-50% un pat vairāk tranzīta pasažieru. Arī citos lidojumos ir tranzīta pasažieri, bet parasti tie ir 15-25%. Līdz ar to var teikt, ka tranzīta pasažieri pārsvarā ir mūsu kaimiņi - gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan Ziemeļvalstīs. Viņi visvairāk izmanto Rīgas lidostu, lai pārsēstos uz citiem lidojumiem.