Torņakalna baznīca svin 120 gadus

Svinot savas baznīcas 120 gadu jubileju, Rīgas Lutera draudze vakar iesvētīja arī jauno draudzes centru Torņakalnā. Tas uzcelts par saziedotiem līdzekļiem.

Ar 4500 draudzes locekļiem šī ir lielākā luterāņu draudze Latvijā. Arī tāpēc nepieciešams plašāks draudzes nams, jo ietilpt vēsturiskajā, pēc arhitekta Johana Koha projekta būvētajā dievnamā nu jau kļūst arvien grūtāk. Šis dievnams ir pirmā Lutera vārdā nosauktā baznīca Latvijā, iesvētīta 1891. gada 24. februārī.

Draudzes mājaslapā atgādināts, kāpēc tapa dievnams un kāpēc tieši šajā vietā. Kādā rudens vētrā apgāzusies liellaiva, kas cēlusi ļaudis pāri Daugavai, lai viņi varētu nokļūt uz dievkalpojumu Jāņa baznīcā. Toreiz cilvēki aizgāja bojā, tāpēc izlemts – Torņakalnam ir nepieciešama sava baznīca.

Mūsdienās Torņakalna baznīcu apmeklē arī cilvēki, kuri nav reliģiozi, bet kuriem simpatizē draudzes aktivitātes. Dievnamā regulāri notiek koncerti un labdarības pasākumi. Piemēram, par tradīciju kļuvis koncerts Torņakalna augstākajā punktā durvis atvērtas visiem. Tādējādi Rīgas Lutera baznīca ir kļuvusi arī par kultūras un sociālo centru, kurā rūpējas ne tikai par savas draudzes locekļiem. Jaunajā draudzes namā cilvēki varēs turpināt aktivitātes, tikai nu – plašākās, modernākās un komfortablās telpās, jo lielā zāle spēj ietilpināt

250 cilvēku. Piemēram, līdz šim draudzes mūziķiem nācies mēģināt baznīcas pagraba zālē, kur gadījies, ka temperatūra bijusi vien plus 14 grādu. Kā norāda draudzes gani, Lutera draudzes vajadzība pēc tik vērienīga nama pamatojama ar diviem iemesliem: ievērojamais draudzes locekļu skaits un vēlme radīt Dievu pagodinošu celtni, kas saglabātos arī kā sava laikmeta liecība.

Lutera draudzē kalpo četri mācītāji – virsmācītājs Kaspars Simanovičs, mācītāji Indulis Paičs, Linards Rozentāls un Juris Rubenis.

Latvijā

Šorīt, 19. septembrī, pie Saeimas ēkas ar emocionāliem reto slimību pacientu stāstu lasījumiem tika pievērsta Saeimas deputātu uzmanība akūtajam finansējuma trūkumam reto slimību ārstēšanai Latvijā. Ignorējot Ministru kabineta (MK) apstiprināto Reto slimību plānu 2023. – 2025. gadam, tiek apdraudēta esošo pacientu terapijas turpināšana un tiek liegta iespēja uzsākt ārstēšanu jauniem pacientiem, vēstīts reto slimību pacientu pārstāvju paziņojumā medijiem.