Interešu konfliktu apēnotos 30 miljonus latu Eiropas Sociālā fonda aktivitātē Cilvēkresursu piesaiste zinātnei turpinās dalīt Valsts izglītības attīstības aģentūra, turklāt naudas būs vēl vairāk, bet šķēršļi tās saņemšanai mazāki.
Šaubas par zinātnieku neitralitāti, viņu pētījumu lietderīgumu un Izglītības un zinātnes ministrijas aģentūras spēju gudri tērēt milzīgo naudu saglabājas. Ne velti arī Valsts prezidents Valdis Zatlers vakar aicināja ekspertus uz apaļā galda diskusiju Pētniecība Latvijas universitātēs: kā uzlabot kvalitāti. Neatkarīgā jau vairākkārt vērsusi uzmanību uz Latvijas zinātni diskreditējošajiem faktiem – gan uz to, ka finansēti tiek krīzes laikam pilnīgi nelietderīgi pētījumi, gan to, ka naudas dalītāji paši pretendē uz naudu Latvijas valsts finansēto pētījumu programmā.
1. kārta anulēta
Nule tādas pašas problēmas kļuvušas par iemeslu Eiropas Sociālā fonda projektu konkursa 1. kārtas rezultātu anulēšanai. Valdība attiecīgo lēmumu pieņēmusi 22. septembrī, motivējot to ar vairāk nekā 50 projektu iesniedzēju protestiem. No saņemtajiem 154 projektiem Valsts izglītības attīstības aģentūra bija lēmusi atbalstīt tikai 25, sadalot starp to iesniedzējiem 30 miljonus. Taču Neatkarīgās rīcībā ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 30. septembra lēmums, kas apliecina, ka problēmas zinātnes naudas sadalē ir dziļākas, nekā tikai konkurējošu jomu un institūciju profesionāla greizsirdība.
IZM, atsaucoties uz Finanšu ministrijas konstatētajiem faktiem, norāda, ka lielākā daļa aģentūras lēmumu šai konkursā uzskatāmi par prettiesiskiem un neatbilst Eiropas Savienības fondu vadības likumā noteiktajam efektivitātes, caurredzamības un finanšu vadības principam. Pārkāpti arī valsts pārvaldes ētikas principi un Administratīvā procesa likumā noteiktais procesuālā taisnīguma princips. Pēdējais paredz, ka amatpersona, par kuras objektivitāti var pastāvēt pamatotas šaubas, nepiedalās lēmuma pieņemšanā.
Pazīstami uzvārdi
Ministrija kā piemēru min trīs konkrētas personas, kuru darbošanās aģentūras izveidotajā vērtēšanas komisijā iespējams bijis interešu konflikts (kopumā vērtēšanā bija iesaistīti 75 eksperti). IZM Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktore Irina Arhipova ieņēma Latvijas Lauksaimniecības universitātes senāta locekles amatu. Habilitētais inženierzinātņu doktors Juris Jansons ieņēma Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūta direktora amatu. Latvijas Zinātnes padomes vadītājs, habilitētais bioloģijas doktors Elmārs Grēns vienlaikus ieņēma Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktora amatu. Viņu pārstāvētās iestādes minētas aģentūras vērtēšanas komisijas atbalstīto projektu sarakstā. (Formāli viņi gan nepiedalījās savu projektu vērtēšanā.) Jāatgādina, ka pats Grēns vēl nesen vērsa uzmanību uz Latvijas zinātnieku iesniegto pētījumu projektu izvērtēšanas problēmām, norādot, ka puslīdz neitrālu vērtējumu var nodrošināt vienīgi starptautiska ekspertīze.
Iespēja caurkritējiem
IZM Valsts izglītības attīstības aģentūrai uzdevusi trīs nedēļu laikā pilnveidot vērtēšanas procesā piemērojamās procedūras un veikt atkārtotu visu pirmajā projektu atlases kārtā iesniegto projektu izvērtēšanu. Paredzams, ka tagad naudas saņēmēju loks būs ievērojami plašāks, turklāt arī naudas būs vairāk. Aģentūra informē, ka tagad tiks sadalīti visi 40 miljoni latu, turklāt – iepriekš no projektu iesniedzējiem tika prasīts 15% līdzfinansējums, bet tagad projekti pretendēs uz Eiropas Sociālā fonda finansējumu 100% apmērā. Ekspertu padome tiek veidota no jauna.
Aktuāls gan kļūst jautājums, vai zinātnieki spēs vienoties, ka krīzes apstākļos nauda tērējama tā, lai tā arī atgrieztos ar uzviju. Aģentūras ekspertu noraidīto projektu vidū ir daudzi skeptisku pārdomu vērti nosaukumi. Piemēram: Reliģiskās kompetences attīstība Latvijas sabiedrībā, Sporta pedagoģijas zinātnes institūta izveide – cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanai ilgtermiņā, Latvijas rekreācijas un tūrisma telpiskās sistēmas ilgtspējīgā attīstība mijiedarbībā ar globālām tendencēm, Latvijas kapacitātes paaugstināšana lauksaimniecībā izmantojamo zemju intensifikācijas un tās ietekmes uz bioloģisko daudzveidību un augsnes kvalitāti novērtēšanai u. c.
Kaut gan projektu izvērtēšanā interešu konflikta risks patiešām pastāvējis, Valsts izglītības aģentūras direktore Dita Traidās par ekspertu komandas godprātību ir pilnībā pārliecināta un Neatkarīgajai norāda, ka "apstiprināšanai tika ieteikti vislabākie no iesniegtajiem projektiem".
Tagad pastāv teorētiska iespēja, ka pie naudas tiks arī objektīvu apsvērumu dēļ iepriekš izbrāķēti projekti.