Slimnīcu tīkla reformā lielāko uzsvaru liek uz neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu

Veselības ministrija (VM) slimnīcu tīkla reformā lielāko uzsvaru liek uz neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu, stiprinot neatliekamās palīdzības un slimnīcu uzņemšanas nodaļas un cenšoties uzlabot tajās sniegto palīdzību, otrdien preses konferencē stāstīja ministrijas pārstāvji.

Izstrādājot reformas aplēsts, ka to ieviešanai kopumā nepieciešami papildu 73,32 miljoni eiro, nevis tā ļaus ietaupīt līdzekļus, kāds bija viens no valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa (JV) savulaik paustajiem uzstādījumiem.

Ieskicējot plānotas izmaiņas, VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka skaidroja, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļas iecerētas kā neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas, kur jebkurš pacients, kurš vērsīsies, tiktu izmeklēts, veicot nepieciešamos izmeklējumus un attiecīgi pieņemot lēmumu, vai ārstēšanu turpināt ambulatori vai stacionāri.

Slimnīcās tāpat kā līdz šim tiks nodrošināta terapija un hronisko pacientu aprūpe, uzsvēra ierēdne. Iedzīvotājiem medicīnisko palīdzību nodrošinās visas slimnīcas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādes un steidzamās palīdzības punkti.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs uzsvēra, ka neapšaubāmi šobrīd ir jāpārskata gan neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošinājums, gan sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu skaits. Viņaprāt, līdzšinējā hospitalizācija un pacientu nogādāšana ārstniecības iestādē bija balstīta uz pieņēmumu, ka pacientam būtu jāpaliek stacionārā. Realitātē 50% pacientu, kas tiek nogādāti slimnīcās ar NMPD brigādēm vai paši vēršas pēc palīdzības, pēc nepieciešamo manipulāciju veikšanas tiek atlaisti ārstēšanai ambulatori ģimenes ārsta uzraudzībā.

Višņakova vērtējumā, būtu jānodrošina, ka iedzīvotājiem ir iespēja saņemt neatliekamo palīdzību tuvāk dzīvesvietai vai vietai, kur noticis nelaimes gadījumus. Līdz ar to neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļās jābūt vairākiem ārstiem - internistam vai ķirurgam un, iespējams, traumatologam.

"Jebkuram ārstam, kas strādā tādā nodaļā, ir jāprot sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību atbilstoši spēkā esošajām vadlīnijām un algoritmiem. Daudzus pacientus varētu nevest vairākus simtus kilometrus, lai nogādātu slimnīcā, bet tā vietā viņi varētu saņemt palīdzību tuvākajā iestādē," pauda Višņakovs.

Viņš atzina, ka ne visas slimnīcas var nodrošināt atbilstošas kvalifikācijas personālu, īpaši runājot par ārstiem, tādēļ sākotnējai novērtēšanai pacients tiek nogādāts tuvākajā ārstniecības iestādē, kur viņam tiek sniegta palīdzība un atbilstoši diagnozei pieņemts lēmums par ārstēšanos ambulatori vai pārvešanu uz augstāka līmeņa slimnīcu. Veidojoties sadarbībai starp dažāda līmeņa slimnīcām un neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļām, pacients varētu saņemt atbilstošāku neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Līdzīgās domās ir arī NMPD direktore Liene Cipule, paužot viedokli, ka jaunā pieeja būšot drošāka un draudzīgāka pacientam. Līdz ar pārmaiņām mediķi varēs nogādāt pacientus daudz vairāk vietās, tostarp arī neatliekamās palīdzības nodrošināšanai, ja tiks konstatēta nepieciešamība pēc tās.

"No vienas puses, mēs runājam par resursu centralizāciju augstākā līmeņa ārstniecības nodrošināšanai slimnīcās, bet no otras puses, kad runājam par sistēmiskām pārmaiņām, neatliekamā palīdzība ir nodrošināma. Neatliekamās palīdzības etaps ir daudz sarežģītāks, jo mums ne tikai jāsniedz tā, bet arī jāizvērtē, vai nepieciešams to sniegt. Konstatēt diagnozes mēs varam, tikai nogādājot ārstniecības iestādēs," skaidroja Cipule.

Pēc viņas vārdiem, līdzīga sistēma darbojas visā Eiropā, un lielā daļā valstu pacientu izvērtēšana notiek medicīnas centros.

Slimnīcu reformu plānā iezīmējas dzemdību palīdzības, traumatoloģijas un ķirurģijas profilu likvidēšana atsevišķās reģionu slimnīcās. Janka skaidroja, ka iestādēs, kur mazs traumatoloģijas gultu noslogojums un ārstniecības personāls nav pietiekošā apjomā, no traumatoloģijas diennakts profila plānots pāriet uz dienas stacionāru. Līdz ar to Alūksnes slimnīca, Tukuma slimnīca un Ogres rajona slimnīca pāries uz traumatoloģijas profila nodrošināšanu dienas stacionārā. Nepieciešamības gadījumā pacienti no Tukuma un Ogres tiks novirzīti uz Rīgu, bet no Alūksnes - uz Valmieru.

Ņemot vērā mazo gultu skaitu, netiks saglabāts ķirurģijas profils Preiļu slimnīcā. Tā vietā tiks stiprināts dienas stacionārs, bet tie pacienti, kuriem būs nepieciešama diennakts ārstēšana stacionārā, tiks novirzīti uz Rēzeknes slimnīcu.

Starp turpmāk veicamajiem darbiem Janka minēja pāreju uz četru līmeņu slimnīcu iedalījumu - klīniskās universitātes slimnīcas, reģionālās slimnīcas, lokālās slimnīcas un aprūpes slimnīcas, rezidentu rotāciju cikla ietvaros uz reģionālajām ārstniecības iestādēm, ambulatorās aprūpes stiprināšanu un dienas stacionāru attīstību.

Tāpat plānots uzlabot veselības aprūpes pieejamību sociālās aprūpes iestādēs, pārskatīt māsu un ārstu skaita attiecības, paredzot plašāku māsu iesaisti ārstniecības procesā, organizēt apmācības stacionāriem par pārvešanas un nogādāšanas plānu, uzlabot stacionāru sadarbību ar primārās veselības aprūpes iestādēm. Plānoti arī virkne citu uzlabojumu.

Kā ziņots, veicot reformas slimnīcu tīklā, plānots pārtraukt grūtnieču un dzemdību palīdzību Dobeles un apkārtnes slimnīcā un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, novirzot pacientes attiecīgi uz Jelgavas pilsētas un Rēzeknes slimnīcu grūtniecības un dzemdību nodaļām, teikts VM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā.

Paralēli plānots stiprināt visās slimnīcās Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, kur arī grūtniecēm vajadzības gadījumā tiktu sniegta pirmā neatliekamā palīdzība.

Traumatoloģijas un ortopēdijas profilu paredzēts nodrošināt augstākā - ceturtā un piektā - līmeņa slimnīcās, kā arī atbilstoši ģeogrāfiskajai lokalizācijai Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Līdz tam profilu nodrošinās arī Madonas slimnīca, par ko tiks tālāk lemts, kad Jēkabpils reģionālā slimnīca spēs nodrošināt nepieciešamos cilvēkresursus profila īstenošanai.

Savukārt, vērtējot ķirurģija profila gultu noslodzi un minimālo skaitu gultu profilā, plānots vērtēt ķirurģijas profila saglabāšanu Preiļu slimnīcā un Siguldas slimnīcā, saglabājot ķirurģiju dienas stacionārā, jo šajās slimnīcās esošais ķirurģijas gultu skaits stacionārā ir nerentabls un neatbilst izvirzītajiem kritērijiem, atzīmē VM. Ķirurģijas profila pacientus plānots novirzīt attiecīgi uz Daugavpils reģionālo slimnīcu un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu. Paralēli plānots stiprināt visās slimnīcās neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, kur pacientiem tiks sniegta pirmā neatliekamā palīdzība.

Ginekoloģijas profilu plānots saglabāt visās slimnīcās, kas nodrošina grūtnieču un dzemdību aprūpi. Ņemot vērā demogrāfijas tendences un sabiedrības novecošanos, internās medicīnas profilu plānots saglabāt visa līmeņa slimnīcās.

Tāpat plānotās izmaiņas paredz saglabāt pediatrijas profilu visās otrā līdz piektā līmeņa slimnīcās, kuras var nodrošināt izvirzītās prasības un kvalitātes kritērijus. Slimnīcās kurās nevarēs nodrošināt prasības, tiks saglabāts pediatrs neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā un pacientu observācija. Slimnīcu sadarbības tīklu ietvaros plānota ciešāka sadarbība starp Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu un reģionālajām slimnīcām, teikts informatīvajā ziņojumā.