IZM nākamā gada budžetā pieprasījusi papildu 101,75 miljonus eiro
Jauniem prioritārajiem pasākumiem augstākajā izglītībā un zinātnē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamā gada budžetā pieprasījusi papildu 101,75 miljonus, tostarp 53 miljonus eiro augstākajai izglītībai un 48,8 miljonus eiro zinātnei, liecina Finanšu ministrijā iesniegtais pieprasījums.
No pieprasītā papildu finansējuma augstākajai izglītībai 37 985 196 eiro lūgti, lai nodrošinātu tās attīstību un Latvijas augstskolu iekļūšanu "Top 500" pasaulē, augstskolu padomju darbībai, konkurētspējīgam atalgojumam akadēmiskajam personālam, kā arī jauna doktorantūras modeļa ieviešanai, bet procentu izdevumu segšanai valsts garantētajiem studiju un studējošo kredītiem un kreditēšanas programmas attīstībai prasīti 2 363 440 eiro. Akadēmiskā personāla atlīdzības grafika izpildei tiek lūgti papildu 7 755 561 eiro.
Prioritāro pasākumu sarakstā nākamajam gadam IZM iekļāvusi arī augstākās izglītības pieejamības veicināšanu, tostarp stipendiju ieviešanu brīvprātīgi valsts aizsardzības dienestu pabeigušajiem, tam novirzot 4 765 000 eiro.
Zinātnes bāzes finansējuma pieaugumam, pēc IZM aplēsēm, nākamgad būs nepieciešami papildu 30 miljoni eiro, bet finansējuma pieaugumam fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas īstenošanai - 10 miljoni eiro.
Ministrija arī pieprasījusi 4,6 miljonus eiro valsts pētījumu programmām sociālajās un humanitārajās zinātnēs. Dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā asociētās dalībvalsts statusā IZM pieprasījusi 2 878 034 eiro, bet Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) pirmsiestāšanās dalībvalsts statusā - 409 864 eiro.
Ministrija iepriekš vairākkārt atzinusi, ka zinātnes finansējums gadiem ilgi ir bijis nepietiekams, šobrīd veidojot vienu trešo daļu no vidējā līmeņa Eiropas Savienībā, kas liedz īstenot ilgtspējīgu zinātnes attīstību, kā arī kavē virzību uz izcilību, kā arī zinātnieku iespēju pilnvērtīgi nodrošināt ekonomisko transformāciju Latvijā.
IZM nākamā gada budžetā cer iegūt kopumā papildu 306,7 miljonus eiro nozares prioritārajiem pasākumiem.
No tiem 8 843 409 eiro varētu tikt atvēlēti pārejai uz mācībām latviešu valodā, no kā lielākā daļa jeb 8 359 386 eiro prasīti mērķdotācijām pašvaldībām. Papildu 90,4 miljoni eiro lūgti pedagogu zemākās atalgojuma likmes palielināšanai.
Tāpat IZM iecerējusi izstrādāt digitālos mācību līdzekļus atbilstoši valsts pamatizglītības un vispārējās izglītības standartos noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem, tam kopumā atvēlot 18 238 343 eiro. No tiem 9 293 780 eiro iecerēts atvēlēt Valsts izglītības satura centram, 8 342 479 eiro - mācību līdzekļu iegādei, 556 584 eiro - ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšanai, bet 45 500 eiro - informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzturēšanai un attīstībai.
Kā svarīgu prioritāti nākamajam gadam IZM izvirzījusi iekļaujošas izglītības pieejas īstenošanu, kam būtu nepieciešami 3 823 200 eiro. Savukārt speciālās izglītības iestāžu uzturēšanās izdevumu segšanai pieprasīti 10 453 740 eiro, bet asistentu pakalpojuma nodrošināšanai izglītības iestādēs - 398 801 eiro.
Līdz 2026.gadam plānots īstenot skolu infrastruktūras izbūvi, nākamgad tam atvēlot 7 miljonus eiro. Šī ir jaunizveidota programma, kuras īstenošanai, pēc ministrijas aplēsēm, 2025.gadā būs nepieciešami 98 miljoni eiro, bet 2026.gadā - 138 miljoni eiro.
178 178 eiro iecerēts atvēlēt saistību izpildes nodrošināšanai, kas noteiktas Eiropas skolu statūtu konvencijā, bet Rīgas Eiropas skolas izveidei un darbības nodrošināšanai ministrija no kopējā pieprasītā finansējuma iecerējusi novirzīt 1 982 450 eiro.
Bāzes finansējuma palielināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai IZM lūgusi 6 496 315 eiro. Lai segtu izmaksas, kas radušās, organizējot mācību prakses un darba vidē balstītas mācības profesionālajā izglītībā, nākamgad iecerēts atvēlēt 7 368 027 eiro. Savukārt 5 922 765 eiro varētu tikt novirzīti darbinieku algām profesionālās izglītības mācību iestādēs.
Sporta politikas pamatnostādņu 2022.-2027.gadam īstenošanai iecerēts papildu iegūt 18,5 miljonus eiro. Ministrija nākamgad plāno arī valsts sporta budžeta līdzekļu administrēšanas un naudas balvu par izciliem sasniegumiem sportā sistēmas reformu īstenošanu, tam atvēlot attiecīgi 370 022 eiro un 1 400 000 eiro.
Tāpat ministrija apņēmusies sniegt atbalstu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai atbilstoši audzēkņu skaita pieaugumam. Pēc IZM aplēsēm, tam nākamgad nepieciešami 4 881 387 eiro. Savukārt Murjāņu sporta ģimnāzijai nākamgad iecerēts novirzīt kopumā 694 187 eiro, tostarp 400 000 eiro atbalsta sniegšanai mācību-treniņa darba nodrošināšanai, kā arī 294 187 eiro darbinieku atlīdzībai.
Līdz 2028.gadam plānots veikt valsts pārvaldībā esošo bobsleja un kamaniņu trašu "Sigulda" rekonstrukciju. IZM šim pasākumam nākamgad lūgusi atvēlēt 1 360 000 eiro. Savukārt 891 000 eiro 2024.gadā iecerēts novirzīt SIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs" saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Nacionālās nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā paredzēts atvēlēt 4 225 000 eiro.
Tāpat IZM iecerējusi ieviest atbalsta programmu "Drošība uz ūdens", tam atvēlot 1 638 846 eiro. Savukārt no 2025.gada ik gadu šī pasākuma īstenošanai būtu nepieciešami 3 277 692 eiro, lēš IZM.
Pasākumiem, kas saistīti ar Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīciju, nākamgad būtu nepieciešami papildu 661 783 eiro, lēš IZM.
Ievērojamas summas plānotas arī valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību papilināšanai, piemēram, 3 739 560 eiro - Izglītības un zinātnes ministrijai, 1 590 880 eiro - Valsts izglītības satura centram, 1 249 386 eiro - Izglītības kvalitātes valsts dienestam, 574 936 eiro - Valsts izglītības attīstības aģentūrai, 597 446 eiro - Latvijas Zinātnes padomei.