Valsts prezidents sagaida rūpīgu Valsts policijas izvērtējumu par aizturētā aizbēgšanu no policijas konvoja

© Ģirts Ozoliņš/f64

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaida, ka Iekšlietu ministrija (IeM) un Valsts policijas vadība rūpīgi izvērtēs, kā tika pieļauta aizturētā aizbēgšana no policijas konvoja.

Kā šodien žurnālistiem sacīja prezidents, gaidāmajā Nacionālās drošības padomes sēdē, kas notiks 17.augustā, plašākā kontekstā tiks vērtēta sodu politika valsts drošības jomā. Tā būs arīdzan iespēja uzklausīt informāciju, kādi secinājumi ir konkrētajā gadījumā.

Pēc prezidenta paustā, jāaicina IeM un Valsts policijai izvērtēt, kāpēc persona aizbēga un vai pasākumi, lai šo personu notvertu, bija pietiekami samērīgi. "Kamēr nav notikusi iekšējā izmeklēšana un bijusi skaidrība, es atturētos spriest kaut kādu tiesu pirms laika. Man ir atsevišķos gadījumos ir jautājumi Valsts policijai," sacīja Rinkēvičs.

Pēc prezidenta paustā, viņš sarunā ar iekšlietu ministru norādījis, ka sagaida asāku rīcību no Valsts policijas, reaģējot uz naida noziegumiem, vai uz tādiem incidentiem, kādi notika Jūrmalas pludmalē, kur agresīvi atpūtnieki uzbruka glābējiem un pašvaldības policistiem.

LETA jau vēstīja, ka sociālajos medijos bija publicēts videoieraksts, kurā Jūrmalā krieviski runājoši atpūtnieki izaicināja un rupji lamāja Jūrmalas pašvaldības policistu, kā arī Jūrmalas glābšanas dienesta glābējus. Pret vienu no personām, kura nepakļāvās vairākkārtējām policijas darbinieku likumīgajām prasībām, tika pielietoti piespiedu līdzekļi.

Saistībā ar 16.jūlija notikumiem Jūrmalā pludmalē, kur Valsts policija saņēma izsaukumu no Jūrmalas pašvaldības policijas, veikta materiālu analīze un tās rezultātā nolemts vienu no iepriekš sāktajiem administratīvo pārkāpumu procesiem pārkvalificēt atbilstoši Krimināllikuma pantam par huligānismu.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais