Latvijā ik gadu tiek radīti aptuveni 800 tūkstoši tonnu atkritumu. To samazināšanai Eiropas Savienība (ES) tās dalībvalstīm noteikusi stingras prasības, tostarp pieprasot strauji palielināt atkritumu pārstrādes apjomus – 2035.gadā līdz pat 65% no kopējā atkritumu daudzuma. Latvijai vēl tāls ceļš ejams, jo pagaidām pārstrādi veido aptuveni 50% no visiem atkritumiem. To starpā var būt arī lauksaimniecībās radītais iepakojums, kas ir pārstrādei derīgs materiāls. Kā rīkoties lauksaimniecībām, lai saimniekošana būtu videi draudzīgāka un ar mazāku atkritumu daudzumu?
Attiecībā uz ES prasību izpildi viens no stūrakmeņiem ir tas, ka liela daļa iepakojuma nav derīgi pārstrādei. Piemēram, tie ir ražoti no dažādu materiālu sakausējumiem vai materiāliem, kuri ir tik reti tirgū, ka tiem pārstrādes iespējas vēl netiek nodrošinātas vai tik mazam apjomam tā ir neefektīva. Pārstrādei ir derīgi, piemēram, tādi materiāli kā polietilēntereftalāts (PET), augsta blīvuma polietilēns (HDPE), zema blīvuma polietilēns (LDPE), polipropilēns (PP) un citi materiāli, kuri itin bieži tiek izmantoti arī lauksaimniecības produktu iepakojumiem. Turklāt daļa šo materiālu tiek pārstrādāti arī Latvijā, AS “Eco Baltia” pārstrādes rūpnīcās “PET Baltija” un “Nordic Plast”. Attiecīgi, izvēloties produkciju, vērts noskaidrot, no kāda materiāla ražots tā iepakojums, ko var savlaicīgi uzzināt pie ražotāja vai tirgotāja.
Lai iepakojums būtu derīgs pārstrādei, vēl viens būtisks nosacījums ir tam, lai tas būtu relatīvi tīrs un sauss. Tas nozīmē - bez būtiskiem produktu, smilšu, dubļu piejaukumiem, kā arī jebkādiem atkritumiem, tostarp virvēm, striķiem, būvgružiem un pat kautķermeņiem, kas salīdzinoši reti, taču gadās ietīti pārstrādei derīgajos iepakojumos.
Pirms iepakojuma nodošanas pārstrādei vai plānojot tā uzglabāšanu līdz no tā atbilstoši atbrīvoties, pirmkārt, svarīgi to nošķirot no citiem atkritumu veidiem un novietot sausā vietā, lai novērstu vai vismaz mazinātu laikapstākļu ietekmi. Otrkārt, ja tas ir iespējams, iepakojumu vēlams uzglabāt atbilstoši veidam un krāsai, tādējādi parūpējoties, lai materiāli būtu vieglāk atdalāmi. Un noslēgumā - ja plānots pieteikt iepakojuma savākšanu no saimniecības, to jānovieto vai jau sākotnēji jāuzglabā vietā, kurai var ērti un bez šķēršļiem piekļūt specializētais transports.
Šobrīd Latvijā ir tikai daži oficiālie uzņēmumi, kuri specializējas lauksaimniecības iepakojuma savākšanā vai nodrošina teritorijas, speciāli ierīkotus laukumus lauku darbos izlietotā iepakojuma pieņemšanai. Sākotnēji par pakalpojumu vērts sazināties ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš nodrošina ikdienā sadzīves atkritumu izvešanu. Ja tas lauksaimniecības iepakojuma savākšanu neveic, tad vērts izskatīt jau citus pakalpojuma sniedzējus, kurus nereti var ieteikt arī dažādas lauksaimnieku biedrības vai kooperatīvi.
Vēlams izvairīties par pakalpojuma sniedzēju izvēlēties nezināmas izcelsmes uzņēmumu vai personas, jo tas negarantēs, ka iepakojums vispār nonāks pārstrādē. Tāpat tie itin bieži ir gatavi pieņemt tikai labo un kvalitatīvo iepakojumu, netīrāku atstājot saimniecībā. Tādējādi tiek grauta kopējā, oficiālā atkritumu apsaimniekošanas sistēma, samazināts apjoms, kas tiek nodots pārstrādei, kā arī saimniekiem atstāto netīro iepakojumu nākas nodot kā nešķirotos sadzīves atkritumus, turklāt par tiem veicot samaksu.
Lai izvairītos no negodprātīgiem pakalpojumu sniedzējiem un iepakojums patiešām nonāktu pārstrādē, vērts noskaidrot, vai izvēlētais uzņēmums strādā ar atbilstošajām atļaujām, kā arī vai pēc iepakojuma nodošanas būs iespēja saņemt Valsts vides dienestam paredzētu apliecinājumu.
SIA “Eco Baltia vide” lauksaimniecībā radītā iepakojuma pieņemšanu nodrošina sešās vietās Latvijā - Aizkrauklē, Liepājā, Saldū, Daugavpilī, Bauskā un Madonā. Pakalpojumu Siguldā nodrošina arī Siguldas pilsētas SIA “JUMIS”. Tāpat šie uzņēmumi visā Latvijas teritorijā apjomam virs 5m3 bez maksas nodrošina iepakojuma savākšanu arī klātienē no saimniecībām. Visām saimniecībām pēc iepakojuma nodošanas tiek izsniegts apliecinājums par iepakojuma nodošanu otrreizējai pārstrādei, kas kalpo kā apstiprinājums Valsts vides dienestam, ka iepakojums nav sadedzināts vai aprakts zemē, bet ir apsaimniekots atbilstoši vides aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas prasībām.
Pēc lauksaimniecībās radītā iepakojuma savākšanas tas sākotnēji nonāk speciālā šķirošanas rūpnīcā, kur tiek sašķirots jau atbilstoši materiāla veidam. Savukārt pēc tam tiek nogādāts uz pārstrādes rūpnīcām visā pasaulē, tostarp arī tepat Latvijā - vienā no “Eco Baltia” plastmasas iepakojuma pārstrādes rūpnīcām, “Nordic Plast”, Olainē. Tur pārstrādes ceļā tiek iegūtas augstvērtīgas PP un LDPE materiālu granulas, kas vēlāk nonāk dažādos uzņēmumos ārpus Latvijas, kur ražo, piemēram, jaunu plēvi, atkritumu maisus, dažādas caurules un virkni citu preču.
Lemjot par labu videi draudzīgākai saimniekošanai, atkritumu šķirošana ir un būs nozīmīga. Strauji tuvojoties ES noteiktajiem klimatneitralitātes un atkritumu apjoma samazināšanas mērķu termiņiem, tas ieņems arvien lielāku lomu. Turklāt atbildīga atkritumu šķirošana un apsaimniekošana ir veids, kā izvairīties no liekām izmaksām, jo lauksaimniecības iepakojuma savākšana, pretēji nešķiroto atkritumu apsaimniekošanai, tiek nodrošināta bez maksas. Savukārt, ja atkritumi jau to rašanās vietā tiek apsaimniekoti pretlikumīgi, piemēram, aprakti, izmesti dabā vai sadedzināti, par to var draudēt normatīvajos aktos noteikts naudas sods.