Iesniegts 2024. gada budžeta prioritāro pasākumu saraksts; kam ministrijas un neatkarīgās institūcijas vēlas tērēt teju 2 miljardus eiro? [papildināts]
Atbilstoši 2024.gada valsts budžeta sagatavošanas grafikam ministrijas un citas centrālās iestādes ir iesniegušas prioritāros pasākumus 2024.gadam par 1,983 miljardiem eiro, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
No tiem neatkarīgās institūcijas iesniegušas pasākumus par 31,8 miljoniem eiro, bet ministrijas un citas centrālās iestādes par gandrīz 1,952 miljardiem eiro.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka viena no Eiropas Komisijas rekomendācijām ir samazināt valsts budžeta deficītu, tāpēc nozaru ministrijas šogad budžeta plānošanā ir bijušas atbildīgākas un pieprasījumi nākamā gada valsts budžetā iesniegti par 250 miljoniem eiro mazākā apmērā nekā 2023.gada valsts budžetam.
Starp nozaru ministriju pieprasījumiem būtiskākie papildu izdevumi nākamajam gadam plānoti pedagogu darba samaksas pieaugums saistībā ar streika vienošanos, veselības izdevumu pieaugums un aizsardzības izdevumu pieaugums.
Tāpat nozīmīgi ir pieprasījumi zaudējumu segšanai satiksmes jomā, iekšlietu sistēmas amatpersonu darba samaksas palielināšana, izglītības jomas iniciatīvas, kā arī uzturlīdzekļu apmēra piesaistīšana minimālajai algai un "Rail Baltica" projekta papildu izdevumi.
FM aģentūru LETA informēja, ka Veselības ministrija (VM) 2024.gada budžetam iesniegusi pieprasījumus prioritārajiem pasākumiem par 395 957 947 eiro, Iekšlietu ministrija (IeM) - par 330 197 159 eiro, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - par 298 364 324 eiro, bet Satiksmes ministrija (SM) - par 244 986 374 eiro.
Ekonomikas ministrija (EM) 2024.gada budžetam iesniegusi pieprasījumus prioritārajiem pasākumiem par 133 610 345 eiro, Labklājības ministrija (LM) - par 108 672 773 eiro, Zemkopības ministrija (ZM) - par 106 252 795 eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) - par 91 328 316 eiro, savukārt Kultūras ministrija (KM) - par 67 679 824 eiro.
Vienlaikus Ministru kabinets iesniedzis pieprasījumus par 57 319 970 eiro, Ārlietu ministrija (ĀM) - par 40 076 358 eiro, FM - par 36 364 715 eiro, bet Tieslietu ministrija (TM) - par 21 254 213 eiro.
Pedagogu algām nākamā gada budžetā papildus prasīti 8 359 386 eiro.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) iesniegusi pieprasījumu par 19 856 271 eiro, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) - par 4 225 354 eiro, rajonu (pilsētu) tiesas un apgabaltiesas - par 3 623 920 eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) - par 1 818 125 eiro, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) - par 1 806 744 eiro, bet prokuratūra - par 1 789 516 eiro.
Valsts drošības dienests (VDD) iesniedzis pieprasījumu par 1 954 000 eiro, Iekšējās drošības birojs (IDB) - par 1 350 088 eiro, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) - par 1 284 173 eiro, Augstākā tiesa - par 1 035 237 eiro, savukārt Konkurences padome - par 1 022 879 eiro.
Tajā pašā laikā Satversmes tiesa iesniegusi pieprasījumu par 750 094 eiro, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) - par 702 287 eiro, Tiesībsarga birojs - par 683 308 eiro, Valsts kontrole - par 547 943 eiro, Valsts prezidenta kanceleja - par 427 000 eiro, bet Datu valsts inspekcija - par 57 443 eiro.
Ministrijā arī norāda, ka nākamā gada valsts budžeta izstrāde norit atbilstoši apstiprinātajam grafikam.
Tostarp 15.augustā valdībā paredzēts izskatīt informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2024., 2025. un 2026.gadā, Fiskālo risku deklarāciju, informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2024., 2025. un 2026.gadam.
Tāpat paredzēts izskatīt informatīvo ziņojumu par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2024., 2025. un 2026.gadam un informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. - 2027.gadam izstrādes virzību.
Vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs 2023.-2026.gadam ir izstrādāts 2023.gada jūnijā, pamatojoties uz 2023.gada pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem, kā arī līdz šā gada jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju.
Fiskālo telpu nākamajam un turpmākajiem gadiem vēl koriģēs nodokļu pamatnostādņu ieviešana atkarībā no atbalstāmiem pasākumiem un to ieviešanas grafika.
Atbilstoši budžeta izstrādes grafikam Saeimā 2024.gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt 12.oktobrī.