Pašreizējie mājas dzīvnieku reģistrācijas noteikumi Rīgā cietuši fiasko, jo ar katru gadu samazinās ienākumi no dzīvnieku turēšanas nodevas. Pēc tam, kad stāsies spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība, Rīgas dome sola izstrādāt saistošos noteikumus, kas paredzēs aktīvu pašvaldības iesaistīšanos mājas dzīvnieku kontrolē.
Pagaidām bilance nav iepriecinoša. Galvaspilsētā 1996. gadā suņu turēšanas nodeva bija samaksāta 80 150,10 latu. Pēc tam ar katru gadu ieņēmumi kritās, un pērn pilsētas kasē nonāca 23 908,35 lati (vismazākie ieņēmumi kopš 1996. gada), bet šā gada pirmajā pusē – 17 622,80 latu. Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijā vērsās vairāku sabiedrisko organizāciju pārstāvji, norādot uz nepilnībām pašlaik esošajā dzīvnieku un nodevas kontroles modelī. Kā būtiskākās problēmas norādītas klaiņojošo dzīvnieku kontrole un faktiskā suņu uzskaite. Līdz šim Vides departaments, iekasējot suņu nodevu, paļāvās uz maksātāju godaprātu, jo nekā citādi iespaidot nevarēja. Tagad visas cerības tiek liktas uz 2008. gada 15. aprīlī MK pieņemtajiem dzīvnieku reģistrācijas noteikumiem, kuri stāsies spēkā 2010. gada 1. janvārī.
Tas nozīmē, ka tiks ieviests vienots mājas dzīvnieku reģistrs, pateicoties kuram varētu nodrošināt pašvaldības noteikto suņu turēšanas nodevas iekasēšanu; klaiņojošo un nevakcinēto kustoņu skaita ierobežošanu; noklīdušu, no īpašnieka cietsirdības cietušu dzīvnieku īpašnieku apzināšanu. Vienotā reģistrācijas sistēma paredz obligātu visu suņu iezīmēšanu ar īpašu mikroshēmu jeb čipu, bet citus mājas dzīvniekus varēs čipēt tikai pēc īpašnieku vēlēšanās. Par suņu pirmreizējo čipēšanu nebūs jāmaksā, savukārt citu mājdzīvnieku, piemēram, kaķu vai mājas sesku, īpašniekiem gan šis pakalpojums būs par maksu. Zināms, ka vienotā reģistra izveidei un suņu pirmreizējai bezmaksas mikročipēšanai būs vajadzīgi aptuveni divi miljoni latu, no kuriem valsts līdzfinansējums ir tikai 15 procentu, bet pārējo apmaksā Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Pozitīvie ieguvumi būšot vairāki: samazināsies pašvaldību izdevumi dzīvnieku patversmju uzturēšanai, jo būs iespējams ātri atrast īpašnieku noklīdušajiem vai pamestajiem suņiem; iekasēt soda naudu no cietsirdīgiem īpašniekiem; kontrolēt vakcināciju pret trakumsērgu, jo pašlaik valsts tērē apmēram 400 000 latu gadā trakumsērgas apkarošanai un ārstēšanai; ievērojami palielināsies pašvaldību ieņēmumi no suņu turēšanas nodevām – katrs ieguldītais lats 3,5 reizes atmaksātos ik gadu, galvenokārt iekasēto nodevu veidā. Šobrīd pašvaldības nodevās par suņu turēšanu gadā pavisam iekasē nepilnus 50 000 latu, bet pēc vienotā reģistra izveides tiek prognozēts, ka ieņēmumi būs vismaz viens miljons latu. Zemkopības ministrija norādījusi, ka līdz šim šķirnes suņu audzēšana, vairošana un tirgošana organizēta caur klubiem, bet valstij nav iespēju kontrolēt šādu saimniecisko darbību. Līdz ar to no ienākumiem, kuri iegūti no mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecības, netiek maksāti nodokļi. Sākot ar nākamo gadu, par šo rūpalu būtu pilnīgāka informācija.