Ģenerālprokuros Rinkēvičam ir sniedzis paskaidrojumus Kasema lietā

© Romāns Kokšarovs/f64

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs turpinās diskusiju par sodu politiku Nacionālās drošības padomes sēdē augustā, tā aģentūrai LETA norādīja valsts pirmās personas padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Taujāts, vai Valsts prezidents ir guvis pārliecību, ka Krievijas propagandistam Maratam Kasemam piespriestais sods ir atbilstošākais lietas apstākļiem, Drēģeris skaidroja, ka prezidents ir iepazinies ar ģenerālprokurora Jura Stukāna skaidrojumu Kasema lietā un diskusijas par soda politiku turpinās Nacionālās drošības padomes sēdē augustā.

LETA jau rakstīja, ka, norādot uz valsts drošību, prokuratūra detalizēti nevarot komentēt apsūdzību un iemeslus izvēlētajam sodam Krievijas propagandistam, kurš tika apsūdzēts par nelikumīgu intelektuāla un fiziska atbalsta sniegšanu Krievijai.

Prokuratūra pagājušajā nedēļā paziņoja, ka prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un bīstamību, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību un mantisko stāvokli un apstākli, ka apsūdzētais izmeklēšanas laikā gandrīz četrus mēnešus bija apcietinājumā, piemēroja Latvijas pilsonim 15 500 eiro sodu. Krimināllikums par šādu nodarījumu paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu, vai naudas sodu.

Tagad, lūgta komentēt detalizētāk izvēlēto sodu, prokuratūra aģentūrai LETA norādīja, ka, ievietojot prokuratūras mājaslapā informāciju par sodu, sabiedrība tika informēta par krimināllietas pabeigšanu un personas sodīšanu par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā, kas šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos neapšaubāmi raisa sabiedrības interesi un diskusijas.

"Paziņojumā netika atklāta informācija, kas šajā lietā ir būtiska un skar valsts drošību, bet kuras esamība papildus citiem apsvērumiem arī ietekmēja soda veida izvēli. Ne vienmēr ir iespējams sabiedrībai atklāt visus faktus un apstākļus tādās lietās, kas izraisa ne tikai mūsu sabiedrības, bet arī citu valstu drošības iestāžu pastiprinātu interesi, īpaši, ja tiek skarti ar valsts drošību saistīti jautājumi," norādīja prokuratūrā.

Procesa virzītājam, apsverot jautājumu par informācijas sniegšanu, jāizvērtē, vai netiks pieļauts pierādījumos minēto personu pamattiesību apdraudējums, jānodrošina sabiedrības interešu aizsardzība un kriminālprocesa mērķu sasniegšana, pavēstīja prokuratūrā.

Jau ziņots, ka 3.jūlijā stājies spēkā Ģenerālprokuratūras pieņemtais priekšraksts par sodu, ar kuru persona ir atzīta par vainīgu un sodīta par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā. Kasema aizturēšana gan tika veikta kriminālprocesā par Eiropas Savienībā noteikto sankciju iespējamu pārkāpšanu, taču vēlāk lieta kvalificēta kā palīdzība ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.

Latvijas pilsonis laikā no 2017.gada līdz 2022.gada novembrim personisku apsvērumu un mantkārīgu tieksmju nolūkā sniedza intelektuālu un fizisku atbalstu Krievijai.

Apsūdzētais apzinājās, ka viens no Krievijas uzdevumiem ir stiprināt un paplašināt tās ietekmi Baltijas un citās Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā vēršoties pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu un valsts drošību kopumā.

Apsūdzētais pilnībā piekrita viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma apjomam un juridiskajai kvalifikācijai, kā arī atzina savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un to nožēloja.

Rinkēvičs pēc šī prokuratūras lēmuma publiskošanas paziņoja, ka "pēdējā laika atsevišķi prokuratūras lēmumi raisa vairākus jautājumus". Tikmēr Tieslietu padome vērtēs esošo sodu politiku korupcijas un valsts drošības lietās.

Latvijā

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone stāsta: “Lai tās vēsturiskās ēkas iedzīvinātu, tur atgrieztos cilvēki, viņām ir vajadzīga renovācija. Renovācija vēsturiskām ēkām visdrīzāk ir salīdzinoši dārga, un jaunos projektos dominē zaļi iekšpagalmi, ļoti daudz zaļā infrastruktūra. Tas ir kaut kas, kur ir izaicinājums iestādīt koku, jo bieži pazemē ir ūdens caurules un siltumtīkli.”

Svarīgākais