Piektdiena, 24.maijs

redeem Ilvija, Marlēna, Ziedone

arrow_right_alt Latvijā

Zemkopības ministrija: lauksaimniecības nozaru izlaides vērtība 2023.gadā varētu samazināties par aptuveni 30%

© pixabay.com

Otrdien, 25.jūlijā, zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē, kurā Spānija kā ES prezidējošā valsts iepazīstinās ar savas prezidentūras prioritātēm un sāks darbu pie tām, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Ministrijā norāda, ka viena no galvenajām prioritātēm, ko apspriedīs sēdē, ir situācija ES lauksaimniecības un pārtikas preču tirgū pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ko saasinājis sausums un karstums daudzviet ES.

ZM uzsver, ka šis gads Latvijas lauksaimniecībai ir ļoti sarežģīts, un situācija Latvijas lauksaimniecības nozarēs turpina pasliktināties. Nozares uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju negatīvi ietekmē arī ilgstošais sausums 2023.gada aprīlī - jūnijā, kas radījis neatgriezeniskas un nopietnas sekas visām lauksaimniecības nozarēm.

Ministrijā paredz, ka kultūraugu ražas samazinājums negatīvi ietekmēs saimniecību ieņēmumus un to spēju segt saimniekošanas un saistību izdevumus. Tostarp lopbarības augu mazā ražība būtiski palielina lopbarības sagatavošanas izmaksas.

Ievērojot esošo nelabvēlīgo ekonomisko un klimatisko apstākļu ietekmi uz lauksaimniecības produktu ražotāju darbības rādītājiem 2023.gadā, lauksaimniecības nozaru izlaides vērtība 2023.gadā varētu samazināties par aptuveni 30%, atzīmē ZM.

Ministrijā uzsver, ka Latvijas ieskatā bez Eiropas Komisijas (EK) ārkārtas atbalsta ir nepieciešama arī iespēja piemērot atsevišķas atkāpes Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikā.

Vienlaikus ZM informē, ka padomē apspriedīs arī EK veikto papildu pētījumu par jaunās augu aizsardzības līdzekļu (AAL) ilgtspējīgas lietošanas regulas ietekmi.

Pēc ZM paustā, Latvija uzskata, ka EK veiktajā pētījumā nav sniegta atbilde uz padomes jautājumu par to, kā AAL lietojuma samazinājums ietekmētu lauksaimniecības kultūru ražas dalībvalstīs, ne arī ietekme uz pārtikas cenām, importu, eksportu un mežsaimniecību, informē ministrijā.

ZM norāda, ka arī EK atzīst, ka tai trūkst datu par AAL izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Turklāt joprojām pastāv bažas, ka AAL lietojuma straujais samazinājums negatīvi ietekmēs saimniecību konkurētspēju lauksaimniecības tirgū.