Valsts aizsardzības dienestam trūkstošo rekrūšu atlasei izlozi nerīkos

© Romāns Kokšarovs/f64

Ņemot vērā plašo jauniešu atsaucību valsts aizsardzības dienestam (VAD), Aizsardzības ministrija (AM) augustā tomēr nerīkos izlozi trūkstošo rekrūšu atlasei.

Šodien noslēdzas pagarinātā brīvprātīgā pieteikšanās VAD otrajam iesaukumam, kurā bija paredzēts iesaukt 120 dienestam derīgus Latvijas pilsoņus. Līdz plkst.12 pieteikušies 224 jaunieši.

Ņemot vērā dienesta pirmā iesaukuma pieredzi, kad dienesta prasībām atbilda vairāk nekā puse no kandidātiem, ir pamats uzskatīt, ka otrā iesaukuma mērķis tiks sasniegts bez obligātās iesaukšanas, aģentūrai LETA norādīja AM pārstāvis Roberts Skraučs.

Jau ziņots, ka viens no trim dienesta veidiem ir 11 mēnešu ilgs dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos, kurā 2024.gadā iesauks 600 jauniešus - 120 personas janvāra iesaukumā, savukārt 480 personas jūlija iesaukumā. 2024.gada janvāra iesaukums 11 mēnešu dienestam Nacionālo bruņoto spēku vienībā tiks īstenots trīs dienesta vietās: Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljonā Rīgā, Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības divizionā Lielvārdē un Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljonā Stāmerienā, Gulbenes novadā.

Lai nokļūtu sev vēlamajā dienesta vietā, iesaucamais ir aicināts dienestam pieteikties brīvprātīgi, anketā norādot vēlamo dienesta vietu.

Tāpat, piesakoties brīvprātīgi, līdz 200 jauniešu var arī dienestu pildīt Zemessardzē, kopumā dienot 5 gadus un ik gadu apmācībā piedaloties 28 dienas. Savukārt līdz 50 jaunieši - augstākās izglītības iestāžu studenti - var brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienesta rezerves virsnieka apmācības kursam, kas ilgs piecus gadus.

Pēc pieteikšanās noslēguma atlases speciālisti izskata saņemtās pieteikuma anketas, kā arī pārbauda katra pilsoņa sodāmību Sodu reģistrā. Ja netiek konstatēti šķēršļi dienestam, veic veselības pārbaudi. Katram pilsonim tiek sniegta informācija par pārbaudes laiku, vietu, kā arī visiem uz pārbaudi līdzi ņemamajiem dokumentiem.

1.jūlijā dienestu sāka VAD pirmā iesaukuma karavīri - kopumā 254 Latvijas pilsoņi, no kuriem četri ir ārvalstīs dzīvojošie. Pieteikušies dienestam gan bija teju uz pusi vairāk jauniešu, bet liela daļa no viņiem tikusi atsijāta veselības problēmu dēļ vai atsaukuši iesniegumus.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais