Jūnijā sasniegts zemākais uzskaitītais elektroenerģijas patēriņš Latvijā kopš 2005.gada
Latvijā sešos mēnešos šogad saražotas 3987 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 43,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina pārvaldes sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.
Tostarp hidroelektrostacijās saražotas 2863 GWh elektroenerģijas, kas ir par 42,3% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.
Izmantojot dabasgāzi, šogad pirmajā pusgadā saražotas 705 895 megavatstundas (MWh) elektroenerģijas, kas ir par 89,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.
Savukārt ar biomasu sešos mēnešos šogad saražotas 162 559 MWh elektroenerģijas, kas ir par 15,6% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet ar biogāzi saražotas 106 861 MWh elektroenerģijas, kas ir par 8,6% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.
Vēja elektrostacijās šogad pirmajā pusgadā saražota 123 961 MWh elektroenerģijas, kas ir par 69,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, savukārt saules elektrostacijās saražotas 14 418 MWh elektroenerģijas, kas ir 5,7 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.
Elektroenerģijas patēriņš šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā bija 3416 GWh, kas ir par 5,9% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.
Elektroenerģijas tirgus apskatā norādīts, ka jūnijā sasniegts zemākais uzskaitītais elektroenerģijas patēriņš Latvijā kopš 2005.gada jūnija - patērēta 491 GWh elektroenerģijas jeb par 5% mazāk nekā maijā un par 9% mazāk nekā 2022.gada jūnijā. Uzskaitītā patēriņa samazināšanās skaidrojama ar pieaugošo mikroģenerācijas un saules elektrostaciju skaitu, kā rezultātā vairāk saražotās elektroenerģijas tiek izlietots pašpatēriņa segšanai pirms nodošanas tīklā un tās uzskaites.
Jūnijā Latvijā saražotas 196 GWh elektroenerģijas, kas ir par 43% mazāk nekā maijā un par 30% mazāk nekā pirms gada. Būtiski krītoties elektroenerģijas ražošanas apjomam Latvijā, jūnijā izdevies saražot tikai 40% no valstī patērētās elektroenerģijas, kas ir zemākais rādītājs kopš pagājušā gada oktobra, iztrūkstošais apjoms - 295 GWh importētas no kaimiņvalstīm.
Lielākais ražošanas kritums ir vērojams hidroelektrostacijās - par 70%, salīdzinot ar maiju, un par 61% attiecībā pret 2022.gada jūniju, dabasgāzes stacijās ražošanas apjoms ir audzis 172 reizes, ņemot vērā, ka maijā tās gandrīz nestrādāja, vēja elektroenerģijas ražošanā ir 35% kritums, savukārt saules elektrostaciju devums ir pieaudzis par 19% attiecībā pret maiju.
Jūnijā vērojams vidējās elektroenerģijas cenu pieaugums visā Eiropā - augstākā vidējā elektroenerģijas cena - 118,17 eiro par MWh - bija Polijā, savukārt zemākā bija Somijā - 43,37 eiro par MWh.
Baltijā augstākās cenas vērojamas Latvijā un Lietuvā - vidējā elektroenerģijas cena bija 98,70 eiro par MWh, savukārt Igaunijā tā bija zemāka - 92,08 eiro par MWh. Starpība Baltijas mērogā skaidrojama ar atsevišķās stundās nepietiekamo pārvaldes jaudu starp Latviju un Igauniju, kā arī Igaunijas iespēju importēt būtiski lētāku elektroenerģiju no Somijas.
"Augstsprieguma tīkls" ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. "Augstsprieguma tīkls" pieder valstij.