Nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksa dažos reģionos pieaugs par 2,4%

© Dmitrijs Suļžics/F64

Nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksa Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā pieaugs par 2,4% jeb par 0,52 eiro kubikmetrā bez PVN, aģentūru LETA informēja vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" pārstāvji.

No šā gada 20.augusta maksa par atkritumu apsaimniekošanu Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā par sadzīves nešķirotajiem atkritumiem būs 22,4 eiro par kubikmetru bez PVN, savukārt kopā ar PVN 21% - maksa būs 27,1 eiro par kubikmetru. Izmaksas par privātmājās visbiežāk izmantotā 0,24 kubikmetru konteinera izvešanas reizi būs 6,51 eiro līdzšinējo 6,35 eiro vietā.

Savukārt bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas maksa būs 17,92 eiro par kubikmetru bez PVN, bet kopā ar PVN 21% - 21,68 eiro par kubikmetru. Izmaksas par privātmājās visbiežāk izmantotā 0,24 kubikmetru konteinera izvešanas reizi būs 5,20 eiro līdzšinējo 4,97 eiro vietā.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts norāda, ka, līdzīgi kā vairākus citus lielākus un mazākus uzņēmumus, arī "Eco Baltia vide" darbību būtiski ietekmējusi inflācija. "Lielākā daļa pakalpojumu klientiem sniedzam, izmantojot transportu, līdz ar to pirmais, ko jau kopš 2021.gada izjutām, ir degvielas cenu kāpums, pauž Aizbalts.

Papildu ietekme ir darba algas, kuras uzņēmums pielāgo ekonomiskajai situācijai valstī, jo arī darbinieki izjūt inflāciju savā ikdienā. Sākotnēji uzņēmums centās to kompensēt, optimizējot dažādus uzņēmuma procesus, mainot citu pakalpojumu noietus un tirgus, tomēr nelielas izmaiņas nonākušas arī līdz pašai pakalpojuma maksai. Vienlaikus Aizbalts atgādina, ka šķirošana ir iespēja samazināt izmaksas.

Rīgas dome izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas maksā Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā apstiprināja, balstoties uz cenu pieaugumu vairākās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanai kritiski svarīgās kategorijās, kas tieši ietekmē arī pakalpojumu nodrošināšanas tiešās izmaksas.

Vienlaikus "Eco Baltia vide" turpina strādāt pie ikvienam klientam pieejamas šķirošanas infrastruktūras izveides, lai būtu iespējams dalīti no kopējiem atkritumiem nodot iepakojumu, stikla taru, tekstilizstrādājumus, elektrotehniku, baterijas un citus atkritumu veidus, kuru apsaimniekošanu uzņēmums nodrošina bez maksas.

Jau ziņots, ka "Eco Baltia vide" pagājušo gadu noslēdzis ar 49,32 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 44,3% vairāk nekā 2021.gadā, vienlaikus kompānijas peļņa 2022.gadā samazinājusies par 7,5% un bija 5,5 miljoni eiro. Kompānija ietilpst atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmuma grupā "Eco Baltia".

Tikmēr AS "Eco Baltia" pērn strādāja ar 210 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 75% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa saruka par 9,5% - līdz 8,4 miljoniem eiro.

"Eco Baltia" reģistrēts 2011.gadā, un tās pamatkapitāls ir 35 005 eiro. Grupas vadošie uzņēmumi ir AS "PET Baltija", SIA "Eco Baltia vide", SIA "Latvijas zaļais punkts", "Nordic Plast", Siguldas pilsētas SIA "Jumis", Čehijas "Tesil Fibres" un Lietuvas "Ecoservice".

"Eco Baltia" akcionāri, pēc kompānijā vēstītā, ir "BSGF Salvus" (52,81%), kas pārstāv Baltijā lielāko privāto investīciju fondu "INVL Baltic Sea Growth Fund", Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%), kā arī Māris Simanovičs (16,68%) ar SIA "Enrial Holdings" un "Penvi Investment Ltd." starpniecību.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais