"LaTS" skaidro, kāpēc reģionālie veikali ir spiesti sadārdzināt pārtikas cenas

Mazumtirdzniecības veikaliem reģionos pārtikas cenu sadārdzinājumu apgrūtina emocionālā piesaiste pircējam un iedzīvotāju skaita samazinājums reģionos, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā "Pārtikas cenas - kur slēpjas problēmas un kas gaida nākotnē?" stāstīja SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Okmanis norādīja, ka iedzīvotāju samazināšanās reģionos veicina reģionālo veikalu apgrozījuma samazināšanos, bet veikalu izmaksas, ja ne palielinās, tad saglabājas. Tas ir papildu iemesls, kāpēc reģionālie veikali ir spiesti paaugstināt piecenojumu.

Vienlaikus mazajos veikalos ir personīgāka attieksme pret pircēju un emocionālāka sasaiste starp veikala pārdevēju un pircēju, kas liedz reģionālajiem veikaliem objektīvi cenas pacelt. Veikali, pazīstot savus patērētājus, bieži vien uz sava peļņas rēķina cenas neceļ.

Arī Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe stāstīja, ka, šī gada februārī apceļojot pierobežas veikalus, viņu izbrīnīja pārdevēju pieticība un rūpes par pircēju. Runājot ar veikalu pārstāvjiem, viņa secināja, ka daudzviet veikalu mēneša apgrozījums ir mazāks nekā diskusijā klātesošo cilvēku viena mēnešalga.

Okamanis arī stāstīja, ka reģionālo mazumtirdzniecības veikalu ieskatā saceltā ažiotāža par pārtikas cenām neveicina situācijas uzlabošanos, tā vietā pircējos tiek veicināts neapmierinātības burbulis.

Viņa ieskatā, vērtējot pārtikas cenu kāpumu, jāvērtē visu iesaistīto ķēdes posmu peļņas procenti, tostarp ražotāju, pārstrādātāju, tirgotāju, nekustamo īpašumu pārvaldītāju un citu pakalpojumu sniedzēju.

Okmanis uzsvēra, ka veikali ir "frontes līnijā ar pircēju", jo tieši pārdevējs ir tas, kas paņem naudu no pircēja par preci, bet preces cenu veido vairākas komponentes.

Jau ziņots, ka Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvji (LPTA) balstoties uz biedru sniegto informāciju, informēja, ka, lai gan energoresursu un izejvielu cenas salīdzinājumā ar skarbākajiem inflācijas mēnešiem ir samazinājušās, gandrīz 90% piegādātāju un pārstrādātāju nesteidzas ar regulāro cenu samazinājuma pieprasījumu.

LPTA norādīja, ka ražotāji, pārstrādātāji un piegādātāji lielākoties prasa celt cenas no 5% līdz 25% apmērā, to pamatojot ar ražošanas, piegādes, izejvielu, iepakojuma materiālu un darbaspēka izmaksu pieaugumu. Savukārt tādu ražotāju, kuri, pārskatot izmaksas, ir gatavi cenu samazināt, ir salīdzinoši ļoti maz - tikai katrs desmitais.

Tikmēr pārtikas ražotāji noliedza apgalvojumu un uzsvēra, ka bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) pārstāvji norādīja, ka ražotāji dažkārt, ņemot vērā augsto pieprasījumu pēc produkta un patērētāja pirktspēju, piecenojumu vispār neliek, bet turpina ražot, sedzot augsto pašizmaksu, lai saglabātu produktu un savu zīmolu cīņā ar importa precēm.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils aģentūrai LETA stāstīja, ka tirdzniecības tīkli mēdz manipulēt ar uzcenojumu - piemēram, produktam kādā veikalu ķēdē tiek pacelta neadekvāti augsta cena, bet pēc laika - samazināta.