Latvijas vēžu un zivju audzētāju asociācija ar Eiropas zivsaimniecības fonda (EZF) atbalstu ir uzbūvējusi divas dzīvu zivju glabāšanas noliktavas. Viena no tām atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, otra – Viļānu novada Sakstagala pagastā.
Jau vasaras sākumā zivju audzētāji varēs izmantot šo dzīvo zivju noliktavu sniegtās iespējas, lai uzglabātu zivis līdz brīdim, kamēr tās nonāk pie pircējiem.
«Noliktavās būs visi nepieciešamie apstākļi dzīvu zivju turēšanai un nodrošināts, lai tiktu ievērotas zivju labturības prasības,» Neatkarīgajai stāstīja Latvijas vēžu un zivju audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Egils Tinte. Vienlaikus noliktavās varēs izmitināt no 80 līdz 100 tonnām dzīvu zivju.
«No šīm noliktavām zivis nonāks pie pircējiem veikalos, tirgos un citās tirdzniecības vietās. Lielveikalu tīkli pieprasa garantētas piegādes noteiktos termiņos, kas maziem un nelieliem zivju audzētājiem nav pa spēkam. Šajās dzīvu zivju noliktavās varēs sakomplektēt vajadzīgos apjomus un nodrošināt veikaliem nepieciešamo piegāžu regularitāti. Ieguvēji būs arī pircēji, jo viņiem būs iespēja tikt pie Latvijā audzētām svaigām zivīm. Šobrīd dzīvas foreles, sīgas un daļēji arī karpas lielākoties tiek importētas no Lietuvas, Polijas un Somijas zivaudzētavām. Ar šo noliktavu starpniecību nākotnē būs iespējams arī dzīvu zivju eksports no Latvijas uz citām valstīm,» stāstīja E. Tinte.
Kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 300 000 latu. Projekts īstenots EZF pasākumā, kas paredzēts kopīgu rīcību atbalstīšanai, līdz ar to publiskais finansējums ir aptuveni 85 procenti (lielāks nekā atsevišķu komersantu realizētiem projektiem), Latvijas vēžu un zivju audzētāju asociācijas ieguldījums – aptuveni 15 procentu. Bez EZF un Latvijas atbalsta šādu projektu asociācija realizēt nevarētu, jo, kā atzina Latvijas vēžu un zivju audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs profesors Augusts Ārens, «biedrība nav miljonāre, kas var šādus projektus atļauties no savas kabatas. Biedru naudas nav lielas, turklāt krīze ir ienesusi korekcijas arī akvakultūras attīstībā.»
Latvijas vēžu un zivju audzētāju asociācijā pašlaik ir 137 biedri, kuru darbība vērsta uz vietējo platspīļu vēžu un augstvērtīgu zivju populāciju atjaunošanu dabiskajās ūdenstilpēs un akvakultūras attīstību, iesaistot zemnieku saimniecības un lauku iedzīvotājus. Aptuveni 50 biedru ar vēžu vai zivju audzēšanu nodarbojas kā ar biznesu, daļai tā ir kā blakus nozare, piemēram, sniedzot tūrisma pakalpojumus, bet daļa vēl tikai plāno pievērsties šai sarežģītajai, taču perspektīvajai nozarei. Pēc profesora A. Ārena aplēsēm, aptuveni trim ceturtdaļām no asociācijas biedriem ir augstākā izglītība. «Protams, tā ir dažādās jomās, ne zivkopības jaunajā virzienā – akvakultūrā. Tāpēc zemniekiem, kuri nodarbojas ar zivju vai vēžu audzēšanu vai tikai gatavojas to darīt, ir jāpalīdz piepildīt zināšanu bagāžu,» sacīja A. Ārens.
Asociācija uz šo reģionālo noliktavu bāzes ir iecerējusi izveidot akvakultūras izglītības, inovāciju un demonstrējumu centru, kur zivju audzētāji varēs smelties zināšanas un pieredzi.
«Šajā mācību centrā fermeri varēs iegūt nepieciešamās zināšanas akvakultūrā un praktiski apgūt jaunākās tehnoloģijas, kas izmantojamas ne tikai dīķsaimniecībās, bet arī telpās. Asociācijai ir ļoti laba sadarbība ar kolēģiem Norvēģijā, Somijā, Dānijā un Polijā, kā arī ar speciālistiem Latvijā,» sacīja E. Tinte.
A. Ārens šā centra priekšrocības saskata iespējā sniegt arī praktisku palīdzību interesentiem. «Zemnieks varēs atbraukt uz šo centru mācīties un strādājot gūt praktisko pieredzi, par to saņemot atlīdzību. Tad ar zināšanu un prasmju bagāžu atgriezties savā saimniecībā. Ja pietrūks zināšanu vai padoma, varēs atkal atbraukt un speciālisti palīdzēs. Esam piesaistījuši desmit zinātņu doktorus, sākot no ūdens resursu kvalitātes speciālistiem līdz biotehnologiem,» stāstīija A. Ārens.
Latvijas vēžu un zivju audzētāju asociācija dibināta 1998. gada 21. septembrī kā sabiedriska organizācija, bet kopš 2004. gada tā ir biedrība – Latvijas vēžu un zivju audzētāju asociācija. Kopš 2004. gada LVZAA ir Centrāleiropas un Austrumeiropas akvakultūras institūciju tīkla locekle un kopš 2006. gada Eiropas akvakultūras asociācijas locekle.